Partijas arī Liepājā sāk stādīt priekšā savus līderus pašvaldību vēlēšanām, un 8.martā, viesnīcā "Kolumbs" ar savu mēra kandidātu – Uldi Budriķi – iepazīstināja arī Jaunā konservatīvā partija (JKP).

Uz tikšanos ar žurnālistiem bija ieradušies partijas kodola pārstāvji – bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Juris Jurašs un Juta Strīķe, uzņēmējs un Rīgas domes deputāta kandidāts Sandis Riekstiņš un viens pārstāvis no JKP Liepājas nodaļas – Uldis Budriķis, kurš vienlaikus ir arī saraksta līderis un Liepājas domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Budriķis gan piebilda, ka "es varu arī nebūt pirmais numurs, lai nāk cits".

Arī Budriķis trīs mēnešus ir nostrādājis KNAB-ā, Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciālista amatā. Aizgājis, jo "saskāros ar ļoti nepatīkamu situāciju, kad KNAB vadītājs Streļčenoks neizrādīja nekādu pretdarbību, kad iepirkums tika deleģēts viena no KNAB darbiniekiem ģimenes loceklim. Ja pat KNAB iekšienē notiek šādas lietas, ko var izmainīt valstī?..."

Šobrīd Budriķis ir pašnodarbināts auditors. Pēc izglītības ekonomists, mācījies Dānijā. Latvijā atgriezies pirms četriem gadiem.

Pēc JKP biedru sacītā, problēmas ar deputātu kandidātu saraksta veidošanu Liepājā neesot, būšot visi piecpadsmit kandidāti. Tik daudz šobrīd Liepājā ir arī reģistrēto JKP biedru, taču atbalstītāju un līdzjutēju esot divreiz vairāk. Bez Budriķa sarakstā būšot ostas uzņēmēji, pedagogi, sociālie darbinieki, namu apsaimniekotāji. Vārdus pagaidām nesaukšot, jo:

"Diemžēl ir viena problēma – cilvēki baidās, jo vai nu paši, vai tuvinieki ir saistīti ar pašvaldības struktūrām. Maz ir tādu, kas gatavi riskēt," atzina Budriķis, apliecinot, ka pats ir gatavs cīnīties.

Vēlēšanās nekandidēs arī JKP Liepājas nodaļas vadītājs Juris Pavītols.

Kā skaidroja Jurašs, JKP mērķis ir maksimāli iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, jo šobrīd vektori, ko vēlas iedzīvotāji un ko vēlas politiķi, ved dažādos virzienos. Iemesls tam – visi lēmumi ir pakārtoti atsevišķu personu vai grupējumu interesēm.

"Mūsu partijā ir cilvēki, kuriem apnicis, ka nevar godīgi strādāt," uzsvēra Jurašs, piebilstot, ka ar to viņi paši saskārušies, strādājot KNAB-ā. Tomēr "mēs vēl joprojām ticam, ka var ko mainīt".

Partija tiekot finansēta tikai no biedru naudām, un skaita ziņā esot viena no lielākajām valstī – šobrīd tajā ir vismaz 500 biedru, kādi 150 – 180 vēl tiekot pārbaudīti, vai ir cienīgi būt JKP rindās, sacīja Strīķe. Jurašs norādīja, ka partija neatzīst arī ziedojumus, kas būtībā ir "legāla korupcija". JKP uzskata, ka vienīgais finansējums partijām var būt biedra naudas un valsts piešķīrums.

JKP vēlas "mainīt nejēdzības ne tikai valsts, bet arī pašvaldību līmenī", tāpēc startēs vēlēšanās.

"Ja reiz esam partijā, tad kaut kas ir jādara," savu lēmumu piedalīties vēlēšanās skaidroja Budriķis.

"Mēs prasām sakārtot saimniecību, nevis papildu naudu. Šobrīd ne Rīgā, ne Liepājā netiek saprātīgi saimniekots, lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku pakalpojumu klāstu," sacīja Jurašs, piebilstot, ka pašvaldību darbā "nejēdzību ir daudz" un "vairāk funkciju vajadzētu deleģēt privātajam sektoram, jo pasaulē ir pierādīts, ka tas maksā 1,5 līdz divas reizes lētāk, nekā, ja to pašu pakalpojumu piedāvā valsts vai pašvaldība".

Liepāju Jurašs salīdzināja ar "neapstrādātu dārgakmeni", kura ir tik bagāta ar gudriem un radošiem cilvēkiem kā reti kura pilsēta Latvijā, bet "vara, kas nemainās divdesmit gadus ir kā istaba ar sasmakušu gaisu, kuru jāizvēdina". Strīķe, savukārt, norādīja, ka pat "Krievijas opozīcija saprot, ka viena no demokrātijas pazīmēm ir varas mainība".

JKP iepazīstināja arī ar savu izstrādāto Liepājas pilsētas reformu jeb JKP rīcības plānu, kurā ir tādas sadaļas kā "Koruptīvo saišu likvidācija pašvaldībā un tās uzņēmumos", "Budžeta izšķērdēšanas un nesaimnieciskas rīcības izskaušana", "Pilnīgas atklātības ieviešana pilsētas pārvaldē", "Pilsētnieku ikdienas rūpju mazināšana", "Labvēlīgas vides izveide uzņēmējiem un investoriem", "Pilsoniskas pašpārvaldes ieviešana pilsētā" un citas.

Runājot par "sarkanajām līnijām", JKP biedri uzsvēra, ka ir viena partija – "Saskaņa", kas noslēgusi līgumu ar Putina partiju "Vienotā Krievija", – ar kuru nekāda sadarbība neesot iespējama. Attiecībā uz pārējām partijām runa varētu būt tikai par "oranžām līnijām". Taču šī tēma esot runājama pēc vēlēšanām.