Trešdien biedrība "Liepājnieki", kas vēlēšanās startēs zem Latvijas Reģionu apvienība (LRA) karoga, savā birojā Zivju ielā 3 prezentēja savu deputātu kandidātu sarakstu un vēlēšanu programmu.

Liepājas domes opozicionāru un viņu domubiedru nodibinātā biedrība "Liepājnieki" Liepājas pilsētas domes vēlēšanās startēs kopā ar LRA. Biedrības vadītājs, Liepājas domes deputāts un AS "Liepājas papīrs" valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, to skaidro tā, ka biedrību "Liepājnieki" ar LRA vienojot kopīga izpratne par reģionālo politiku.

Ja "Saskaņa" sava saraksta prezentācijai bija izvēlējušies Joku dienu, 1.aprīli, tad Vilnīša "sapņu komanda", kā to dēvē paši tās dalībnieki, – 12.aprīli, kas agrāk bija pazīstama kā Kosmonautikas diena. "Toreiz cilvēce meta izaicinājumu, un tagad arī mēs esam pieņēmuši izaicinājumu un esam gatavi uzvarēt," salīdzinot abas situācijas, sacīja biedrības "Liepājnieki" izvēlētais "runas vīrs" Ilmārs Ozoliņš-Ozols, piebilstot, ka atlikušās 53 dienas līdz vēlēšanām, ir kā sprints pirms gaidāmā maratona, kas sāksies pēc vēlēšanām. "Tam būs vajadzīgs spēks, izturība, atbildība," uzsvēra Ozoliņš-Ozols, norādot, ka "sapņu komandai" piemīt visas šīs īpašības.

Jānis Vilnītis savā uzrunā atzina, ka "Liepājnieku" lielākie oponenti jeb "sparinga partneri" būs pie varas esošā Liepājas partija, kas galvenokārt pārstāv vietējo ierēdniecību, un "Saskaņa", kurā gan valda nesaskaņa, un kuras vietā uz domi šoreiz, iespējams, kandidēs pat trīs partijas. Atsevišķu sadaļu veido "nacionālais bloks" ar tēvzemiešiem (NA) un NS "Taisnīgums", Jaunā konservatīvā partija, kas pēc Vilnīša sacītā, līdzīgi kā viņa vadītā biedrība mēģina ieklausīties liepājniekos, un "No sirds Latvijai", kas publiski acīmredzot iznākšot tad, kad būs pārkārtojusies no pašreizējai varas partijai vairāk "pret" esoša spēka uz tāda, kas ir "par". Kopējā situācija ar deviņām, desmit partijām, kas pretendēs uz vietām pašvaldībā, ir līdzīga kā iepriekšējās vēlēšanās, atzina Vilnītis.

Vilnītis arī pieminēja Nacionālās apvienības piedāvājumu slēgt vienošanos par iespējamo sadarbību jau tagad, sakot, ka biedrības lēmums ir neparakstīt šo memorandu, jo tā nevēlas "shēmot pirms vēlēšanām".

Vēl viens paziņojums bija par to, ka pašreizējā opozīcijas "piecīša" dalībniece Laila Atiķe nekandidēs, jo "spēku rezerves ir iztērētas". "Domās viņa ir ar mums, un mēs esam ar viņu".

Startam Liepājas domes vēlēšanās "Liepājnieki" izveidojuši pilnu sarakstu ar 18 kandidātiem, kas par savu moto izraudzījušies saukli "Prieks dzīvot Liepājā".

Starp kandidātiem ir virkne uzņēmēju, "kas valstij ik gadu nodokļos samaksā vairākus miljonus eiro". Tāpat lielā daļā kandidātu ģimenēs aug 3 – 5 bērni. Iepazīstinot ar sevi, liela daļa uzsvēra to, ka viņus vieno "kopīgas vērtības" – vēlme pēc tādas Liepājas, kas ir draudzīga ģimenēm, kas ir sakopta un tāda, kurā "gribētu dzīvot arī mani bērni". Kandidāti arī atzina, ka "nebūs viegli, bet kopā mēs varam".

Par savu mēra kandidātu LRA sarakstā startējošie "Liepājnieki" izraudzījuši Jāni Vilnīti, kurš pauda, ka "izaicinājumu pieņēmu, esmu gatavs kandidēt, bet galavārdu teiks liepājnieki, nekas nav akmenī iecirsts".

Kā iepazīstinot ar vēlēšanu programmu, uzsvēra Atis Deksnis, biedrība to veidojusi kā dokumentu, ko "viegli lasīt", un kas ietver gan to, ko pašreizējie domes opozīcijas deputāti savulaik bija apņēmušies, bet ko nav izdevies padarīt, gan ieteikumi no nozaru speciālistiem un ekspertiem, gan – galvenokārt – iepriekš spēlē "Liepājnieki" izteiktās pašu liepājnieku vēlmes. Programmā iekļauti trīs galvenie attīstības virzieni: sabiedrība, ekonomika un vide.

Ar smaidu Deksnis citēja programmas pēdējo teikumu, kas skan šādi: "Paraustot domes ēkai durvis, beidzot tās viegli veras vaļā. Ikvienam".

Latvijas Reģionu apvienības/liepājnieki deputātu kandidātu saraksts 2017.gada Liepājas domes vēlēšanām
Linda Matisone, uzņēmēja, deputāte
Agnese Jansone, studente
Agris Kovaļevskis drošības speciālists
Andris Kalns, ārsts
Arnolds Šablovskis, skolotājs
Atis Deksnis, personāla vadības un apmācības speciālists, deputāts
Gints Ročāns, skolas direktors
Ģirts Kronbergs, uzņēmējs
Guntis Šalts, uzņēmējs
Guntis Čukurs, uzņēmējs
Juris Burņevskis, uzņēmējs
Kirils Polovenko, uzņēmējs
Kristaps Žimants, inženieris
Kristiāns Kaire, students
Mārtiņš Ķesteris, skolotājs, gids
Modris Šveiduks, uzņēmējs
Varis Jansons, jaunsargu instruktors
Jānis Vilnītis, uzņēmējs, LTRK Kurzemes padomes vadītājs, deputāts

Latvijas Reģionu apvienības/liepājnieki priekšvēlēšanu programma

"Prieks ir dzīves jēga un dzīves smagmes iznīcinātājs," Zenta Mauriņa, domātāja

Vai Liepāja būs pilsēta ar atjaunotu autoparku, paplašinātu tramvaja līniju, modernizētu slimnīcu, sporta kompleksu, apjomīgu koncertzāli, starptautisku lidostu un padziļinātu ostu, bet bez iedzīvotājiem?
Liepājā turpina būvēt dārgus ceļus un celtnes, taču cilvēki turpina aizbraukt, un pilsēta kļūst aizvien tukšāka. Mēs — liepājnieki — joprojām strādājam Liepājā, lai Tev ir pilsēta, kur atgriezties.
Liepāja ir cilvēkiem pievilcīga pilsētvide, taču cilvēki ir tie, kas piesaista citus cilvēkus. Pilsēta ir pietiekami kārtota. Kārtojam cilvēcisko vidi, kas vilina to apdzīvot un piedzīvot, sadzīvot un pat uzdzīvot tajā. Liepāja ir īstā vieta darbam un dzīvei svaigajā gaisā starp jūru un ezeru no saules lēkta līdz rietam, kur viss ir tuvu, ērti un mierā.  
Liepājnieki ir darba devēji pašvaldībai. Lai ieviestu no jauna prieku dzīvot Liepājā, uzklausām liepājniekus un kopā nosaucam galvenos attīstības virzienus, pie kuriem ar cilvēciskām vērtībām turamies.
Liepājnieks ir cilvēks. Cilvēks ir absolūtā pamatvērtība. Neatkarīgi no tā, kādai politiskajai vai jebkurai citai pārliecībai pieder.
Darot, plānojot, lemjot un veidojot pilsētas dzīvi, mūsu vērtības un atbildība ir:  
•Cilvēka telpa un cilvēka laiks.
•Cilvēka ģimene.
•Cilvēka emocionālā un fiziskā drošība.
•Cilvēka godīgums, atklātums un pietāte.
•Cilvēks cilvēkam. Saruna. Vienkārša un nenogurstoša savstarpēja sadarbība.
•Cilvēkam saprotama, caurredzama un draudzīga pilsētas pārvalde.
•Vieta Tavai vērtībai.

Pilsētas attīstības virzieni, kurus līdzsvarojam cilvēkam kvalitatīvā dzīves telpā, ir:

•sabiedrība
Es esmu liepājnieks, kas prot sarunāties, jo cenšos vairāk dzirdēt otru. Nebaidos būt tiešs, tomēr cienu citu viedokļus. Man ļoti patīk sadarboties. Mēs nenogurstoši strādājam kopā — tikko pēc studijām pārnākušie kultūras administratori, jaunie literāti un sirmās bibliotekāres. Lai lasīšanā ieinteresētu vismazākos liepājniekus. Lieku lietā savas spējas, tāpēc mani aicināja atgriezties un nu novērtē. Esmu piemērs, lai citi man pievienotos. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā iet abi brāļi, bet baleta studijā vingrinās māsiņa. Tas viņai no audžuvecākiem, kuri sadziedājās tautas deju kolektīvā. Pašdarbība pilsētniekus aizrauj, sports — vieno. Bērnu talantus te ierauga. Teātri apmeklē mācībām, svētdienās ar ģimeni uz muzeju, vasarā — plenēri. Un tie veselības tūristi. Viņi apciemo laimīgos liepājniekus! Liepājniekam ir pašam sava atlaižu pase, viesim — patstāvīgā klienta karte. Auto noliekam uz bezmaksas stundu, lai pakustētos uz divriteņa. Mans opītis brauc tramvajā par brīvu. Viņš, kam jau pāri 70, regulāri vada kino darbnīcas Jauniešu mājā.

•ekonomika
Nauda nav vara. Nauda ir varēšana. Vai ar to iespējams viss? Piemēram, izcilība. To trenē no mazām dienām. Pirms skolas, skolā, pēc skolas. Gan alternatīvi, gan tradicionāli. Visādi cilvēki ir mūsējie. Vērojam. Tiem, kam jāpiepalīdz, palīdzam. Tiem, kas spēj, jāspēj dalīties. Sanākam un spriežam — kā. Ir bagātīgs pilsētas attīstības fonds. Ir ievērojams sociālo uzņēmēju skaits. Ņudz aktīvas nevalstiskās kopas. Par kvalificētiem darbiniekiem jāpacīnās, jo daudzi uzņemas nodarbināt sevi paši. Analizējam. Te ir videi draudzīgo biznesi. Te ir biznesam draudzīga vide. Ar darbagaldu Liepājā, noieta tirgu — visā pasaulē. Liepājas speciālā cilvēciskā, piedod, ekonomiskā zona — iedzīvinās. Kūrortā uzzied pat Karosta. Latvijai vasara ir par velti, Liepājai — pludmale. Jūnijs, jūlijs, augusts ir 3 notikumi, kurus liepājnieki gaida visvairāk. Tūristiem vasaru dāvātu 365 dienas. Nav vasaras, nav Liepājas? Divtik strādājam sezonā, lai nesezonā — prieka pēc.

•vide
Liepāja ir brīvdienu galvaspilsēta. Kūrorta klusums ir tikpat unikāls kā trokšņainais tūrisms. Aura bija, ir un būs. Pārdomāti un vienmērīgi pieaug i Vecliepāja, i Jaunliepāja, i Ezerkrasts, i Velnciems, i Zaļā birze, i Tosmare, i Karosta, i Jaunā Pasaule. No ziemeļiem līdz dienvidrietumiem. Kopti parki, ezera krasts un jūrmala atvēsina un izvēdina vēsturnieku un modernistu strīdos uzkarsušo bruģi. Gan vēsturei, gan laikmetam Liepājā ir vieta! Kā kokam, tā betonam. Dzimtsarakstu birojā, bibliotēkā, Pētera I namiņā, jaunajā studentu pilsētiņā vai vecās slimnīcas dārzā. No brīnumainās baznīcas cauri Pētertirgum uz skaļo stadionu. Paraustot Domes ēkai durvis. Beidzot tās viegli veras vaļā. Ikvienam.

Lai prieks dzīvot Liepājā!