10.vidusskolas bērnu vecāki priecājas, ka stingrās prasības par skolēnu skaitu mīkstinātas, taču risinājums nav rasts citai problēmai – sporta zāles trūkumam.
Sarmīte Krūma ir 10.vidusskolas vecāku komitejas priekšsēdētāja, trīs bērnu māte. Dēli jau pieauguši, meita mācās 8.klasē, un varētu domāt – par ko gan šo bērnu mammai vēl vajadzētu uztraukties. Taču Sarmīte tā neuzskata. “Ne jau savas meitas dēļ cīnos, ne jau man to zāli vajag, es domāju par visiem bērniem!”
Sarmīti un citus bērnu vecākus jau gadiem neapmierina tas, ka 10.viduskolas bērniem skolā nav nodrošināta iespēja pilnvērtīgām sporta nodarbībām.
Sarmīte Krūma: “Pašvaldībai ir jādomā ne tikai par milzīgām sporta būvēm, bet arī par skolas sporta zālēm.”
Vecāku komitejas priekšsēdētāja atzīst, ka katastrofālā stāvoklī ir daudzu pilsētas centra skolu sporta zāles – gan 1.ģimnāzijas, kas esot gan labāka, taču, tikai salīdzinot ar 10.vidusskolas zāli, gan 12.vidusskolas, gan Centra pamatskolas. “Bērniem nav kur izkustēties – izņemot 1.ģimnāziju, šajās skolās nav pat gaiteņu, nerunājot par normālu sporta zāli. 22 gadus dzīvojam brīvā valstī, un pa šo laiku Liepājā uzcelta piebūve tikai vienai – 5.vidusskolai, un arī tā nesagaidīja trešo kārtu ar tajā paredzēto sporta zāli!”
Sarmīte nenoliedz, ka pilsētā vajadzīgs arī Olimpiskais centrs – “starptautiskiem mačiem, bet ne bērnu ikdienas vajadzībām, jo izmaksas ir ļoti lielas!”
Šobrīd 10.vidusskolas audzēkņi uz sporta nodarbībām brauc tieši uz Olimpisko centru. Sarmīte Krūma: “Bet tas ir lats dienā! Šādi pašvaldība varbūt atbalsta Olimpisko centru vai “Liepājas tramvaju”, bet ne bērnu vecākus.”
Būdama trīs bērnu mamma, Sarmīte Krūma atceras, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem toreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks Tālivaldis Deklaus bērnu vecākiem solījis, ka sporta zāle tiks uzcelta vietā, kur tagad atrodas mormoņu lūgšanu nams, taču pašvaldība šo zemes gabalu atļāvusi pārdot. “Pēc tam pavīdēja doma, ka zāli varētu būvēt Rožu ielas un K.Valdemāra ielas stūrī, kur nojauca divus namus. Taču ielu atvēra satiksmei, un atkal nekā.”
Skolas pilsētas centrā paliks jebkurā gadījumā, un nav svarīgi, vai tās būs vidusskolas vai pamatskolas, sporta zāli vajadzēs tik un tā, teic Sarmīte Krūma. “Tas ir pašvaldības pienākums, tomēr atrast vietu un uzcelt vismaz vienu sporta zāli parastajiem skolas bērniem, kuriem arī ir vajadzīgas sporta nodarbības,” uzskata vecāku komitejas priekšsēdētāja.
Tas, ka skolēnu veselības stāvoklis nav nekāds spožais, visiem zināms. “Vai tad labāk ir maksāt par veselības aprūpi, nekā audzināt veselīgus bērnus? Diez ko teiktu pašvaldība, ja kāda starptautiska veselības organizācija pārbaudītu, kādos apstākļos mācās Liepājas bērni...”
Bērnu vecāki pašvaldības solījumiem vairs netic. Sarmīte Krūma domā, ka vienīgais, ko vecāki vēl var darīt, – rakstīt vēstuli Ministru kabineta priekšsēdētājam, Valsts Prezidentam, iespējams, arī Eiropas institūcijām, un pastāstīt par šo situāciju, kas nav mainījusies jau gadiem. Viņa cer, ka šādai vēstulei pievienosies arī citu skolu vecāki.
P.S.
Kā liecina internetā pieejamie Izglītības un zinātnes ministrijas dati, tad 2007.gadā ministrija bija apzinājusi situāciju ar sporta zālēm Latvijas skolās. Tobrīd neapmierinoša situācija tika konstatēta vairākās pilsētās, arī Liepājā, kur skolas ar sporta zālēm bija nodrošinātas 44% apjomā (no 16 skolām sporta zāles bija septiņām). Kopš tā laika situācija mainījusies minimāli – no sporta būvēm uzcelts vienīgi Liepājas Olimpiskais centrs, pie skolām nav radīta neviena jauna sporta zāle.
Saskaņā ar tā laika prognozēm, no 2008. līdz 2012.gadam Liepājā bija jāuzceļ septiņas jaunas skolu sporta zāles (1.,5.,6.,10.12.vidusskolai, speciālajai internātskolai un Centra sākumskolai), bet jārenovē piecas sporta zāles (2.,7.,8.,15.vidusskolai un 3.pamatskolai.)




























