Šodien Melngalvju namā Rīgā notiek norisināsies grāmatas "Brīvās Latvijas prezidenti" atvēršanas svētki, grāmatas prezentācija notika arī Čakstes skolā Liepājā.

Otrdienu, 10.maiju, var uzskatīt par izdevniecībā "Jumava" klajā nākušās grāmatas "Brīvās Latvijas prezidenti" dzimšanas dienu – šajā dienā Melngalvju namā Rīgā norisinājās grāmatas" atvēršanas svētki, kuros piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Savukārt Liepājā tajā pašā laikā grāmatas prezentācija norisinājās Jāņa Čakstes 10.vidusskolas muzejā. Ar grāmatu iepazīstināja 10.vidusskolas absolvente, grāmatnīcas "Jumava" pārstāve Liepājā Sarmīte Krūma. Fragmentus no grāmatas lasīja arī skolēni.

Kā portālam sacīja Sarmīte Krūma, 10.vidusskola ir vienīgā Liepājā, kas nes kāda no Latvijas Valsts prezidentu vārdiem, turklāt Jānis Čakste bija Latvijas pirmais prezidents.

Krūma dāvināja skolas bibliotēkai arī kādreizējā Latvijas prezidenta Valda Zatlera atmiņu grāmatu par savas prezidentūras laiku, kā arī vairākus citus noderīgus "Jumavas" izdevumus.

Grāmatā "Brīvās Latvijas prezidenti" vēstīts par visiem Latvijas brīvvalsts prezidentiem Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi, Kārli Ulmani, Gunti Ulmani, Vairu Vīķi-Freibergu, Jāni Čaksti un pašreizējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Politologs un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs teic, ka Latvijā par mūsu valstsvīriem ir ierasts rakstīt divu veidu grāmatas. "Pirmās ir klaji apoloģētiskas, brīžiem pat šķebinoši salkanas kā saharīns. To nolūks ir parādīt, ka attiecīgā varoņa sirds, Annas Brigaderes vārdiem runājot, ir bijusi "kā dimanta oliņa, bez neviena melnumiņa". Otrās ir vulgāri "atmaskojošās". Tajās autori ir ar sakostiem zobiem centušies aizmirst visu labo, saprātīgo un patriotisko, ko jebkad ir darījuši viņu varoņi," pauž Ījabs.

Krājumā "Brīvās Latvijas prezidenti" autori cenšas parādīt Latvijas valsts galvas kā dzīvus cilvēkus, kuri ir dzīvojuši un darbojušies mūsu vidū. Grāmata veiksmīgi apvieno daiļliteratūras un historiogrāfijas elementus. No vienas puses, tajā ir atrodams korekts prezidentu biogrāfisko faktu izklāsts, no otras puses, tas ir arī labi lasāms, stāstošs teksts, kas ir tapis ar meistarīgu literātu spalvu.

Ījabs akcentē, ka autori, stāstot par prezidentiem, neuzbāžas ar saviem secinājumiem, bet gan ļauj lasītājam tos izdarīt pašam.