Saeima ceturtdien amatos apstiprināja divus jaunus ministrus, iekšlietu ministra amatā ieceļot "Attīstībai/Par!" (AP) virzīto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu, bet ekonomikas ministra amatā – Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA), ziņo LETA.

Jaunu ministru iecelšana bija nepieciešama pēc tam, kad iekšlietu ministres amatu pameta Marija Golubeva (AP), bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieprasīja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju. Abu minēto politiķu aiziešana no ministru posteņiem ir savstarpēji saistīta – Golubevas demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā 10.maijā ultimatīvi pieprasīja Nacionālā apvienība (NA), savukārt Vitenbergs atlaists, Kariņam "pārmācot" NA par "šāntāžas" mēģinājumiem. NA bija izvirzījusi ultimātu, pieprasot no amata atstādināt Golubevu, pretējā gadījumā draudot pašiem pamest valdību.

Eklons aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka ministra amatā iecerējis turpināt savas priekšgājējas Golubevas  iesāktos darbus un iespēju robežās virzīt arī savas iniciatīvas. Viņš piekritis ieņemt ministra posteni vairāku, tostarp privātu iemeslu dēļ, kā arī valsts pievērstu lielāku uzmanību iekšējai drošībai. Regulāri komunicējot ar Ukrainas kolēģiem, Eklons vēl skaidrāk sapratis, cik liela nozīme ir iekšējai drošībai valsts noturības aspektā.

VUGD bijusi ļoti laba sadarbība ar iepriekšējo ministri un skaidra ceļa karte ar konkrētiem uzdevumiem, tomēr liela daļa to neesot pabeigti, piemēram, jaunu depo būvniecība. Tāpēc Eklona kā ministra prioritātes būs turpināt Golubevas iesāktos darbus un iespēju robežās virzīt iniciatīvas vēl no savas puses.

Eklons apzinoties, ka ir ministrs "bez naudas", jo iekšlietu resora budžets šim gadam jau apstiprināts, tomēr viņš norāda, ka pastāv arī citi rīki iekšlietu jomas attīstībai, piemēram, administratīvie, mēģinot "mazliet pārkārtot finansēšanas kārtību iekšējā sistēmā".

"Es drīzāk vēlētos nest to drošības un stabilitātes sajūtu iekšlietu sistēmā, lai mēs varētu mierīgi un skaidri strādāt pie tiem uzdevumiem, kas ir izvirzīti. Nav jau tā, ka visi gulējuši uz lauriem un neko nav darījuši, tomēr ir nepieciešams koriģēt detaļas un pilnveidoties," iepriekš norādīja tikko amatā apstiprinātais ministrs.

Lai arī līdzšinējās iekšlietu ministres demisijas iemesls bija notikumi ap padomju pieminekli Pārdaugavā un nākotnē gaidāma tā demontāža, Eklons nevēloties šauri skatīties uz pieminekļa jautājumu. Tā vietā viņš saredzot nepieciešamību vērtēt masu pasākumu pārvaldīšanas kārtību un tieši šajā jautājumā tuvākajās dienās viņš plānojot tikties ar Valsts policijas un Valsts drošības dienesta pārstāvjiem.

Ar abu dienestu pārstāvjiem Eklons vēlas pārrunāt, kādas ir nepilnības šajā jomā, un vai pastāv iespējas šo pārvaldīšanu pilnveidot. Par šo tēmu Eklonam jau esot atsevišķas pārdomas, tomēr vispirms viņš vēloties satikties ar minēto dienestu pārstāvjiem.

"Ir nepieciešama savlaicīgāka prognoze. Var laicīgi sagatavoties, lai sekas šādos notikumos mazinātu. Pilnībā novērst praktiski jau nav iespējams, jo, kā bija redzams, pat ASV notika iebrukums Kapitolijā, neskatoties uz šajā valstī pieejamiem drošības resursiem," norādīja Eklons.

Jaunais ministrs iepriekš arī atklāja, ka viņa birojā darbu turpinās līdzšinējā Golubevas biroja vadītāja Daiga Holma un līdzšinējais Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP).

Vaicāts, vai plāno iestāties AP un rudenī startēt parlamenta vēlēšanās, Eklons atbildēja, ka notikumu gaita, kandidējot uz ministra posteni, bijusi tik strauja, ka pat īsti nav bijis laika apdomāt šo jautājumu.

"Vēlos saprast, kā es sevi jūtu un redzu šajā vietā, un tad pieņemt tālākos lēmumus. Tuvākajās nedēļās, redzot, kādas ir bijušas iepriekšējās dienas un kādas būs nākamās, man nebūs laika apsvērt visus nākotnes plānus," piebilda Eklons.

Savukārt Indriksone uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Iepriekš vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe aģentūrai LETA uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja nu jau amatā apstiprinātā ministre.

Jaunā ministra arī atzīmējusi nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Politiķe vērsa uzmanību, ka pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma sagatavots likumprojekts par nacionālo interešu jeb nacionālās nozīmes statusa noteikšanu lielo vēja parku veidošanai. Savukārt EM citiem likuma grozījumiem ir iesniegusi priekšlikumu par diskomforta jeb neērtību maksājumu vietējai kopienai, kas nonāks pašvaldības budžetā un kas jāizmanto tuvāko teritoriju – pagasta vai pilsētas – dzīves apstākļu, enerģijas jomas uzlabošanai.

Tāpat svarīga ir efektivitāte, lieki netērējot energoresursus, tāpēc jāturpina atbalstīt ēku siltināšanas programmas, norādīja deputāte.

NA izvirzītā jaunā ministre kā svarīgu prioritāti minēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attiekšanos no elektroapgādes sinhronizēšanas ar Krieviju. Dažu gadu laikā, ar Eiropas Savienības līdzekļiem veicot tā dēvēto stabilizācijas iekārtu būvniecību, paredzēts iziet no šī sistēmas, lai sinhronizētos ar Eiropas elektroapgādes sistēmu, sacīja Indriksone.

Uz jautājumu, kuru datumu noteikt likumā kā dienu, kad pārtraucam dabasgāzes iegādi no Krievijas, deputāte atbildēja, ka valdībā iepriekš atbalstīta EM virzītā stratēģija, kurā kā attiecīgais datums noteikts 2023.gada 1.janvāris. Kādu datumu noteikt likumā, būs Saeimas izšķiršanās, iepriekš atzīmēja tikko kā apstiprinātā ekonomikas ministre.

Sākumā gan jāsaņem atbilde par to, vai no Lietuvas, Klaipēdas termināļa šī gada pēdējā ceturksnī saņemsim nepieciešamās dabasgāzes piegādes, lai ar tām pietiktu 2023.gada sākumā, skaidroja politiķe. Ziema ir tuvu, bet pagaidām vēl nav skaidrības par pieejamajām dabasgāzes piegādēm, vērsa uzmanību Indriksone, skaidrojot nepieciešamību sekot līdzi informācijai par dabasgāzes piegāžu nodrošināšanas iespējām no Klaipēdas termināļa.

Kā vēl vienu potenciālo dabasgāzes avotu Indriksone minēja nākotnē Igaunijā gaidāmo Paldisku termināli.

Investīciju piesaistes jomā Indriksone redz jau sāktā darba turpināšanu un ļoti pozitīvi novērtē lielo atsaucību uz šogad izsludināto pieteikšanos valsts izsludinātajam lielo investīciju fondam. Pieteikumu ir vairāk nekā pieejamais finansējums, un projektus ir iesnieguši jau strādājoši uzņēmumi, kuri pieteiktajos projektos ieguldīs arī savus līdzekļus, sacīja politiķe.

Būtisku pienesumu valsts budžetam šo projektu īstenošana dos pēc diviem, trim gadiem, jo pieaugs uzņēmumu produktivitāte un tie savā darbībā kļūs efektīvāki, iepriekš skaidroja jaunā ekonomikas ministre.

Indriksone iepriekš intervijā Latvijas Televīzijai paudusi, ka būtiska apkures cenu sadārdzinājuma gadījumā valsts varētu nākt palīgā pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi pastarpināti atbalstot arī mājsaimniecības.

"Mēs nevaram sodīt iedzīvotājus, ja pašvaldības nav izdarījuši savu mājasdarbu un pēdējos divdesmit gadus nav mainījušas apkures veidu un turpinājušas cerēt uz lēto gāzi no Krievijas," pauda politiķe.

Savukārt runājot par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu pārtikai no 21% līdz 5%, tagad jau jaunievēlētā ekonomikas ministre atzīmēja, ka šādu priekšlikumu EM kopā ar Zemkopības ministriju varētu turpināt aizstāvēt, lai arī pašlaik koalīcijā tam liela atbalsta nav.