Liepājniece Edīte Bernatoviča rosinājusi diskusiju facebook.com par kaitotāju un parasto pludmales apmeklētāju sadzīvošanu Liepājas jūrmalā.

Vēlēdamās diskusiju izvērst plašāk, Edīte lūdza tajā iesaistīties arī portālu.

Sākt diskusiju rosinājusi pastaiga pa pludmali, nejauši ieklīstot pūķotāju (kite – pūķis, angl.) zonā.

„...līdz šim es biju jūsmā par šiem cilvēkiem, jo šķita, ka tie pilni pozitīvisma, bet pēc šodienas pastaigas [..] radās sajūta, ka viņi šo pludmales daļu ir noprivatizējuši (okupējuši), jo neviens tur viņu tuvumā nedrīkst ne sauļoties, ne arī bradāt pa ūdeni gar krastu, – tiku vairākas reizes diezgan nejauki apšļākta, lai gan parasti viņi parasti vismaz dažus metrus no krasta ņemas, tagad tika speciāli piebraukts pie krasta un uzmests liels vilnis. Tā tiešām nebija koķetēšana, bet acīm redzami man lika saprast, lai nestaigāju "viņu" teritorijā. [..]...Man bēdīgi, ka tā...”

Vai tiešām, ja nekaito, tad šajā pludmales daļā nevajadzētu atrasties? – vaicā Edīte.

Diskusijā Edītes profilā sociālajā tīklā facebook.com izteikti dažādi viedokļi par šo situāciju. Ilze Kuplēna, piemēram, aizrāda – „jebkurā gadījumā tu tēlo kaskadieri, ja atrodies jūras krastā, kad kaits nāk krastā. Ja būtu kāpās augšā un priecātos, tad Ok. Viens otrs pieredzējušam kaiterim krastā, braucot ārā, pārsita degunu. Labi, ka tikai 7 šuves vajadzēja uzlikt...”

Cits diskusijas dalībnieks iesaka informēt pašvaldības policiju, vēl kāds stāsta, ka „mamma vienu vasaru gāja uz domi prasīt. Atbilde bija – pludmale pieder visiem. Viņiem tur ir tiesības būt. Oficiāli.”

Kā zināms, pūķotājiem patlaban ierādīta zona starp Vaiņodes ielas galu un nūdistu pludmali. Iepriekš tā bija starp Jūrmalas ielas izeju pludmalē un Pērkones ielas galu.

„Kā lai tad nokļūst uz šo nūdistu pludmali un tālāk? Vai speciāli ir jākāpj kāpās – jāapiet šis rajons? Ja vēl ir ritenis, tad to arī jāstiepj kāpās? Savas drošības dēļ jau noteikti, bet vai tā būtu pareizi, ka atsevišķu cilvēku nodarbe liedz mierīgu pastaigu gar jūru, pa liedagu vairākumam? Varbūt tiešām viņiem vajadzētu būt krietni tālāk no vietas, kur mēdz būt daudz cilvēku?” – vaicā Edīte Bernatoviča.

Viņai piekrīt Sandra: „Esmu regulārs skrējējs pludmalē. Tad ko, es skriešu visiem virsū, jo man ir tādas tiesības? Vairākas reizes esmu pieredzējusi viņu izdarības, un man viņi sen jau kā nepatīk. Ja viņi vēl būtu sava aroda meistari, tad vēl... [..] Neviens neliedz viņiem darboties Pērkonē, vai vēl tālāk.”

„Ahā. Kad es pirms pāris gadiem teicu, ka puse kaitbordistu ir uzpūtīgi zīmuļi, kam izrādīšanās ir svarīgāka par sportu, man aizrādīja, ka man vienkārši skauž. Ko tad nu tagad iesāksiet ar šiem neaizskaramajiem?” – pievienojas Normunds Avotiņš.

Ivonna Kalita ironizē: „Jāaizliedz visiem iet uz jūrmalu – tad būs pa godīgo, jaunās brīvās Latvijas stilā. Jo vairāk noteikumu, jo jaukāka dzīve...”

Komunālās pārvaldes Komunālās nozares vadītājs Juris Muskats portālam sacīja, ka, vadoties pēc „No Liepājas pilsētas pludmales un peldvietu lietošanas noteikumiem”, sērfotājiem un kaitotājiem noteiktajā pludmales zonā „viņu aktivitātēm ir prioritāte”.

„Protams, šajā zonā jebkurš drīkst iet, braukt ar riteni, bet ir jāuzmanās. Ja saskriesies, vainīgs būs gājējs. Vēja brāzmas nav aprēķināmas, tās pūķi var dažādi nest, neatkarīgi no kaitotāja gribas,” spriež Muskats.

„Es pats bieži braucu pa pludmali ar riteni, arī cauri kaitotāju zonai. Vados no situācijas – ja nepieciešams, piebremzēju. Citkārt apstājos, lai pavērotu kaitotāju darbošanos,” saka Muskats.

Komunālās nozares vadītājs pieļauj, ka šo aktīvo zonu iespējams pārcelt arī tālāk, kā tas jau reiz darīts. Ja vien tāda ir sabiedrības vairākuma griba. Jau tagad daudzi kaitotāji paši labāk izmantojot zonu aiz oficiālās pilsētas pludmales dienvidu virzienā.

Iveta Vēvere, kas pati nodarbojas ar pūķošanu, portālam apstiprināja, ka kaitotāju zonā, „protams drīkst pastaigāties visi, tikai jāuzmanās, jāizvērtē situācija, bet, ja īsti nav skaidrs, labāk apiet apkārt pūķu striķiem”.

Iveta saka – sevišķi jāuzmanās no pūķošanas iesācējiem, kas arī izmanto šo zonu, jo viņi vēl tikai mācās un neprot pūķi vadīt tik labi. Pat pieredzējis pūķotājs nevar sekundes laikā izmainīt pūķa kustību.

Arī facebook.com diskusijas dalībnieki uzskata, ka kompromiss ir iespējams. Ilze Kuplēna: „Pilnīgi piekrītu, var taču apiet vai brīžos kad tie iet jūrā vai grasās nākt ārā, nogaidīt. Galu galā ne tik bieži viņi tur ir. Katram sava nodarbe un hobiji, varam taču respektēt viens otru!”

Uzziņa
No Liepājas pilsētas pludmales un peldvietu lietošanas noteikumiem
1.Peldsezona – Liepājā laikposmā no 15.maija līdz 15.septembrim.
2.Pludmale – jūras krasta daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.
3.Peldvieta – peldēšanai un atpūtai paredzēta norobežota (iezīmēta) un labiekārtota vieta, kurā peldēšanās ir droša un nav aizliegta un kuru iedzīvotāji izmanto peldsezonas laikā.
4.Peldvietas aktīvās atpūtas zona – paredzēta fiziskām aktivitātēm un pludmalei piemērotu spēļu spēlēšanai; tajā var atrasties arī bērnu rotaļu laukumi un īpaši aprīkotas sporta zonas. Aktīvās atpūtas zonās pēc attiecīgas pašvaldības atļaujas saņemšanas pieļaujama publisku pasākumu organizēšana (diskotēkas, vasaras koncerti u.c. uzvedumi un pasākumi) un tirdzniecība.
5.Peldvietas mierīgās atpūtas zona – paredzēta apmeklētājiem, kuri vēlas sauļoties un atpūsties.
6.Gājēju koridori – speciāli ierīkoti gājēju celiņi, koku laipas un teritorija 5 m uz abām pusēm no celiņa ass apmeklētāju netraucētai un drošai nokļūšanai pludmalē.
7.Kāpu zona – pludmalei pieguloša teritorijas daļa, ko veido smilts pauguri, ieplakas un veģetācija.
8."Peldēties atļauts" – ūdens kvalitāte atbilst normatīvajos aktos noteiktajām ūdens kvalitātes prasībām. Peldēties var droši.
9."Peldēties nav ieteicams" – jāuztver kā brīdinājums, ka ūdens kvalitāte konkrētajā vietā neatbilst kādam no kvalitātes kritērijiem, kā arī ja pie glābšanas stacijas ir uzvilkts "dzeltens" karogs.
10."Peldēties aizliegts" – ja peldvietā pie glābšanas stacijas uzvilkts "sarkans" karogs vai "melns ar baltu" rūtains karogs, kā arī ja pastāv liela iespēja, ka peldūdenī var atrasties, vai atrodas slimības izraisošie mikroorganismi, vai ir peldētāju veselību apdraudošs ķīmisks piesārņojums, vai arī ūdenstilpē var būt vai ir konstatēta pārmērīga zilaļģu savairošanās.

II. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
11. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas pilsētas pludmales un peldvietu lietošanas kārtību, kā arī zonējumu (pielikumā):
11.1. aktīvās atpūtas zona uz ūdens – speciāli iezīmēta vieta, kurā atļauts iebraukt ar ūdens transporta līdzekļiem;
11.2. peldvieta pie stadiona (centrālā) no Kūrmājas prospekta līdz Jūrmalas ielai starp brīvo vienlaidus veģetāciju un jūrā izvietotajām bojām:
11.2.1. mierīgās atpūtas zona starp Jūrmalas ielu un gājēju celiņu (noeja) starp stadionu "Daugava" un rezerves stadionu;
11.2.2. aktīvās atpūtas zona no Kūrmājas prospekta līdz gājēju celiņam (noejai) starp stadionu "Daugava" un rezerves stadionu.
11.3. aktīvās atpūtas zona no Jūrmalas ielas līdz Pērkones ielai;
11.4. Dienvidrietumu peldvieta no Pērkones ielas līdz Vaiņodes ielai starp brīvo vienlaidus veģetāciju un jūrā izvietotām bojām:
11.4.1. mierīgās atpūtas zona no Pērkones ielas līdz Liedaga ielai;
11.4.2. aktīvās atpūtas zona no Liedaga ielas līdz Vaiņodes ielai;
11.5. aktīvās atpūtas zona uz ūdens (sērfošana, kaitošana):
11.5.1. no perspektīvās Vētru ielas līdz Dienvidu kapu ziemeļu robežai;
11.5.2. no Dienvidu mola līdz speciāli iezīmētai vietai, kurā atļauts iebraukt ar ūdens transporta līdzekļiem.
11.6. nūdistu pludmale.
12. Pirms peldēšanās katra pludmales lietotāja pienākums ir iepazīties ar noteikumiem pludmalē un ievērot tos.
13. Publisku pasākumu rīkošana atļauta saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma prasībām.
14. Pludmales apsaimniekošana veicama saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība".

III. SABIEDRISKĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI PLUDMALĒ
15. Pludmalē, peldvietās un kāpu zonā aizliegts:
15.1. iebraukt ar mehanizētajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, motocikliem, mopēdiem, motorolleriem u.c.), izņemot specializētos transportlīdzekļus pludmales apsaimniekošanai, operatīvos transportlīdzekļus, valsts un pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus;
15.2. bērniem vecumā līdz 12 gadiem peldēties bez vecāku vai citu pieaugušo uzraudzības;
15.3. teritoriju un ūdeni piegružot ar atkritumiem (tai skaitā ar stikla taru), ierakt tos smiltīs, kā arī piesārņot ar ķīmiskiem mazgāšanas līdzekļiem;
15.4. bojāt pludmales inventāru, tai skaitā ģērbtuves, tualetes, soliņus, gājēju laipas, žogus, bērnu rotaļu laukumu aprīkojumu, atkritumu urnas u.c.;
15.5. veikt rakšanas darbus ar mērķi iegūt smiltis;
15.6. izrakt vai citādi bojāt kāpu aizsargstādījumus, lauzt koku un krūmu zarus, bojāt mizu, plūkt lapas, ziedus un augļus;
15.7. ķert vai iznīcināt savvaļas dzīvniekus, postīt putnu ligzdas;
15.8. ierīkot naktsmītnes, celt teltis, kurināt ugunskurus, izņemot gadījumus, kad saņemta pašvaldības atļauja publisku pasākumu rīkošanai saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma prasībām;
15.9. rīkot zirgu vai poniju izjādes, izņemot gadījumus, kad saņemta pašvaldības atļauja publisku pasākumu rīkošanai saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma prasībām;
15.10. ierīkot un izvietot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas gājēju koridoros;
15.11. bez pašvaldības izsniegtas atļaujas patvaļīgi veikt pludmales labiekārtošanas darbus, tai skaitā ierīkot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas;
15.12. izmantot jebkāda veida stikla taras izstrādājumus;
16. Peldvietās papildus 15.punktā noteiktajam aizliegts:
16.1. izmantot motorizētos ūdens transportlīdzekļus (peldlīdzekļus, ūdensmotociklus, motorlaivas, kuterus, kuģus), izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, ka arī valsts un pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus;
16.2. izvest pastaigā un peldināt suņus un citus mājdzīvniekus;
16.3. sērfot, kaitot;
16.4. peldēt tālāk par peldvietas norobežojošām bojām;
16.5. peldēties laikā, kad glābšanas stacijā pacelta peldēšanās aizlieguma zīme – sarkanais karogs;
16.6. smēķēt tam neparedzētās vietās.
17.Peldvietas mierīgās atpūtas zonā papildus 16.punktā noteiktajam aizliegts:
17.1. publiski atskaņot mūziku;
17.2. organizēt sporta pasākumus;
17.3. organizēt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.
18. Peldvietās no pulksten 10.00 līdz 22.00 drošību uz ūdens un krastā peldsezonas laikā uzrauga Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas pašvaldības policija" pludmales glābšanas dienests.

IV.ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU UN NOTEIKUMU IZPILDES KONTROLE
19.Par pludmales un peldvietu lietošanas noteikumu pārkāpumiem personas saucamas pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās atbildības.
20.Par noteikumu pārkāpumiem, kas nav paredzēti 19.punktā, var uzlikt šādu administratīvo sodu:
20.1.par 15.4.apakšpunkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 355,72 euro;
20.2.par 15.5.apakšpunkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 14,23 līdz 71,14 euro, bet juridiskajām personām – no 71,14 līdz 355,72 euro;
20.3.par 15.9., 15.10. vai 15.11.apakšpunkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 213,43 euro, bet juridiskajām personām – no 142,23 līdz 426,86 euro;
20.4.par 15.3. un 15.12.apakšpunkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 71,14 līdz 106,72 euro;
20.5. par 16.4. vai 16.5.apakšpunkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 14,23 līdz 106,72 euro;
20.6. par 17.punkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 14,23 līdz 142,23 euro, bet juridiskajām personām – no 142,23 līdz 355,72 euro.

(Grozīts ar Liepājas domes 19.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.21)