Šogad, ap pirmo lapu laiku, Liepājā no Vācijas bija ieradies Heincs Ludvigs Urhāns, pirmā Ziemeļu kapsētā apbedītā vācu karagūstekņa – Heinriha Urhāna – dēls.

Kā atzina pats sirmais kungs pēc tam, kad bija izstaigājis Ziemeļu kapsētas daļu pie Ostas pievadceļa, kur kādreiz bija ierīkota karagūstekņu nometne, – lēmums aizbraukt uz Liepāju nācis, pašam negaidot spontāni, vienkārši kāda balss mudinājusi doties uz Latviju un pastāvēt vietā, kur tēvs, sapieru oberjefreitors, pēc kara atradās karagūstekņu nometnē.

„Savu tēvu atceros, viņš no frontes bija atbraucis atvaļinājumā. Man tad bija seši gadi. Jau tad vietu, netālu no Drēzdenes, kur dzīvojām, briesmīgi bombardēja sabiedroto lidmašīnas. Kara beigās ar māti devāmies bēgļos, visa iedzīve, arī visas tēva fotogrāfijas aizgāja postā, līdz ar to no viņa man palikusi tikai acu priekšā stāvoša vīzija no šis pēdējās tikšanās kara laikā”.

Par to, ka Heinrihs Urhāns atdusas Liepājā, dēls uzzinājis no 1995.gada 6.aprīlī „Kurzemes Vārdā” publicētā PSRS Iekšlietu ministrijas Liepājas karagūstekņu nometnes kapsētā Nr.349 apbedīto saraksta. Urhāns Heinrihs Ludviga dēls, dzimis 1908.gadā, miris 1946.gada 24.martā, apbedīts 25.martā.

Kaut mirušo gūstekņu kapsētas sen vairs nav, un tai pāri klājas jaunāki apbedījumi, sirmais bijušais Drēzdenes simfoniskā orķestra trombonists teicās esam gandarīts, nolīdzinot mūža parādu pret savu tēvu. „Nolādētie Hitlers un Staļins man un mammai viņu atņēma!”

Šis ir jau otrais gadījums, kad Liepājā pēc kara mirušo gūstekņu sarakstā tuvinieki no Vācijas atrod savējos: 1996.gada 21.augustā Ziemeļu kapos notika restaurētā vācu karavīru kapsētas pieminekļa iesvētīšana. Tā atjaunošanai naudu bija ziedojis arī Heinrihs Batjers (Beteers), kura tēvs, karagūsteknis, miris un apbedīts Liepājā 1947.gada 30.maijā.