Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 239 Ritas, 80 Vitas un 20 Olitas. Dzimšanas dienā sveicam mākslinieku Pēteri Taukuli.

Kā gūstat iedvesmu saviem darbiem?
Iedvesmai jānāk pēc tam, kad ir iesākts strādāt. Nav taisnība, ka ir jāgaida iedvesma un tad jāsāk strādāt. Tas ir mīts. Jo iedvesma atnāk vienreiz pa 15 gadiem uz 15 minūtēm! Nesen noskatījos izrādi „Stavangera”, kas man deva atbildes uz daudziem jautājumiem, ko nebiju radis līdz šim brīdim. Galvenais ir darbs – ja tā nav, tad nevar redzēt, ir talanta vai nav. Attīstīt talantu ir milzīgs darbs, kas jāsāk jau no bērnības - spilgts piemērs tam ir pianists Vestards Šimkus.

Pirms kļuvāt par mākslinieku, esat strādājis dažādās ar mākslu nesaistītās profesijās. Kā atklājāt sevi kā mākslinieku?
Man laikam ir pārāk liela saikne ar garīgo pasauli. Arī realitāte man nav vienaldzīga, man patīk daudzas lietas, piemēram, garšīgi paēst, bet es nejūtu, ka realitāte ir tik svarīga, lai es tai atdoto visus spēkus. Mākslai gan!

Kādā tehnikā jums visvairāk patīk strādāt?
Man vislabāk patīk eļļas glezniecība, bet ar to es strādāju ļoti maz. Esmu par slinku, lai sev nodrošinātu ērtu dzīvi, tāpēc izvēlējos tehniku, kas vairāk atbilst dzīvei – kolāžu. Kolāžu līmē, griež, plosa, aizmirst, bet to jebkurā brīdī var pārvērst arī eļļas gleznā.

Pēdējā laikā zīmēju tikai portretus. Kā var apzināties seju – atdalīt sevi no haosa. Visa mūsu iedomātā kārtība ir haoss, kas mainās laika gaitā. Vienīgie saskarsmes, interaktīvie punkti ir seja, kurā slēpjas dzīves būtība. Bet, kā seju var uztvert arī kafejnīcu, ķermeni.

Kādas radošās ieceres jūs vēlētos vēl realizēt?
Gribētos, lai būtu mākslinieku grupa, kurā varētu parunāties par mākslu. Tādu atsevišķu radošo ieceru nav. Es būtu priecīgs, ja Liepājā atvērtu mākslinieku patversmi, kurā dzīvotu jauni un veci mākslinieki, kas sevi nevar apgādāt. Tur varētu tikties, dzimtu dažādas idejas. Tāda kādreiz bija Burtnieku māja Iļģuciemā, Rīgā, bet ideja aizgāja līdz ar karu.