Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu atzīmē 14 Rudītes un 4 Everti. Dzimšanas dienā sveicam Aiju Vīdneri.

Pastāstiet par sevi, ar ko ikdienā nodarbojaties?
Strādāju Liepājas mākslas vidusskolā (LMV) un ikdienā nodarbojos ar dokumentāciju plūsmu, likumu ievērošanu savā darbā. Strādāju LMV audzēkņu - jauniešu labā, cenšos saklausīt un uzklausīt viņus, palīdzēt tiem, kuriem tas ir nepieciešams, bet brīžiem ir grūti viņiem piekļūt, laikam jau tāpēc, ka vecums tāds un jaunības maksimālisms dominē pāri visam. Pati tāda reiz esmu bijusi un nedaudz esmu joprojām, tāpēc, liekas, saprotu viņus itin labi.

Kā mēdzat pavadīt brīvo laiku, sevi palutināt?
Es labprāt pavadu brīvo laiku vienkārši nedarot neko, vai citiem vārdiem sakot - lasot žurnālus, uzspodrinot mājās grīdu, apciemojot Rīgas draugus, uzņemot kādu apmaiņas kustības couchsurfing.com viesi, izmēģinot kādu jaunu recepti, sazinoties ar draugiem iekš facebook.com, jo kad sākas darbs, tam visam laika neatliek!

Šobrīd lasu Oskara Vailda pasakas un tikko ar dēlu noskatījāmies "Alisi Brīnumzemē", biju uz "Fontaine Festival", izbaudu atvaļinājumu! Man ir arī dārzs, kur audzēju visādas garšvielas un dārzenīšus, dikti patīk parakt zemi un atbrīvoties no liekā.

Es arī nedaudz nodarbojos ar rokdarbiem, tas man nācis līdzi kopš bērnības. Mammai tas patika, kaimiņu tantei Žannai un tētim manam patika koka darbi, laikam tas pārmantojies arī man. Man reiz bija arī uzņēmums "KUŠ 99% roku darbs". Dikti aktīvi darbojos, visādas lietiņas taisīju, pasūtījumus pieņēmu, sanāca tīri labi, tikai nepatstāvīgi, un ar mazo tas īsti neder, jo īpaši krīzes apstākļos. Tagad manus darbus un šo to no retro atradumiem var atrast portālā vintagespaceforkids.etsy.com

Jūsu mīļākā vieta Liepājā?
Liepāja vispār ir mana, tāpēc par atsevišķu vietu nevaru teikt. Man šobrīd maģiska liekas LMV ēka, jo esmu tur daudz emociju guvusi un daudz laika pavadījusi, daudz dažādus cilvēkus sastapusi – liekas, ka savā ziņā tā ēka ir tāds kā mans liktenis. Bērnībā man ļoti patika atrasties zem Karostas tilta un vērot kā tas izgriežās, kad kuģis nāca iekšā.

Tīņa gados mani favorīti bija Vācu kapi un Raiņa un Kalpaka iela, jo no Laumas rajona uz centru devos kājām. Raiņa ielas rajonā (bēdu ieleja) dzīvoja mans pirmais draugs, ar kuru pavadījām daudz laika kopā.

Esmu 100% liepājniece, tāpēc arī te atkal atgriezos, jo kādus padsmit gadus esmu bijusi prom, dažādās vietās: Rīgā, Dublinā, Londonā. Rīga ir mana otrā dzimtene pēc Liepājas, tur ir visi mani draugi un mīļas un ne tik mīļas atmiņas, kuras arī ir kļuvušas mīļas, vietas, kas mani joprojām uzrunā. Es esmu industriālā meitene, man patīk pilsēta, skaņa, gaismas un drūzma, tomēr pēc laika man gribas sajust melnzemi starp kāju pirkstiem un, ak vai, kā es dzīvojot Dublinā, raudāju pēc jūras!

Kādas ir Jūsu tuvākās nākotnes ieceres?
Tuvākajā nākotnē es joprojām plānoju pilnveidot sevi un būt atbildīga par sava dēla nākotni un par savām attiecībām ar tuvākajiem un apkārtējiem. Mani nedaudz satrauc pastāvošā iekārta - tas laikam ir maigi teikts.

Kā atzīmēsiet savu dzimšanas dienu?
Šogad man paliek 31 gads. Es nemēdzu svinēt, esmu diezgan liela vientuļniece. Arī bērnībā gāju viena pati gar jūras krastu staigāt, bet omīte un vecāki mani atceras vienmēr un cenšas mani iepriecināt un samīļot, noglāstīt ar vārdiem un attieksmi, tāpēc es vienmēr viņus gaidu kā galvenos viesus, viss pārējais ir tusiņš, kaut gan arī te var izaugt īsta draudzība un emocijas!