Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 49 Ernas, 159 Evitas un 93 Evas. Vārda dienā sveicam Evu Punculi.

Vai Jūs esat liepājniece?
Daļēji, jo dzimusi esmu Saldū, kur pavadīju arī bērnību. Uz Liepāju pārnācu vidusskolas laikā. Pēc tam studijas mani aizveda uz Ventspili, bet pēc augstskolas atgriezos Liepājā, jo sāku strādāt Liepājas teātrī. Pēdējos 6 gadus par liepājnieci sevi uzskatu nosacīti. Lai arī visa sabiedriskā dzīve norit Liepājā, mājvieta man ir Grobiņā.

Pastāstiet pat sevi īsumā, ar ko ikdienā nodarbojaties?
Laikam jau esmu no nopietnajiem ļaudīm. Tiesa, dažkārt patīk pamuļķoties un būt bērnišķīgai. Zināmā mērā esmu vienpate, jo nevaru strādāt lielā barā. To laikam ietekmē arī profesijas izvēle. Jau kopš pamatskolas ļoti mērķtiecīgi virzījos tulka profesijas virzienā. Ventspils Augstskolā ieguvu tulkotājas diplomu. Ar to arī ikdienā nodarbojos – tulkoju no vācu valodas. Ja tulkojumu daudz, tad lielākā dienas daļa paiet pie datora. Nu jau nepilnu gadu piestrādāju arī par šoferi Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā. Galvenais iemesls šāda darba piedāvājuma pieņemšanai bija iespēja atraut acis no datora, turklāt man patīk vadīt auto.

Kā pavadāt savus brīvos brīžus?
Dzīvojot Grobiņā, manā gadījumā tas ir gandrīz mežā. Ir lieliska iespēja vairāk laika pavadīt pie dabas, ko arī daru. Patīk padarboties dārzā. Rudenī vienkārši dievinu sēņošanu. Kopš pavasara esmu sākusi apmeklēt badmintona treniņus. Ziemas mēnešos cenšos izkustēties, dodoties uz baseinu. Kopš teātra laikiem saglabājusies interese par teātri, tādēļ cenšos apmeklēt gan liepājnieku, gan citu teātru izrādes. Kad ir iedvesma, kaut ko uzzīmēju. Nevaru nepieminēt ceļošanu. Vistuvākie man ir galamērķi, kur varu doties pārgājienos pa kalniem. Vismaz reizi gadā man ir jāuzkāpj pāris virsotnēs, arī šogad jūlijā biju „dienišķajā” ceļojumā uz Alpiem.
Ja jāmin kāda pavisam sievišķīga interese, tad tās ir kurpes. Nespēju atturēties no jaunu apavu iegādes. Iespējams, ka no šī sevis lutināšanas veida vajadzētu pamazām atradināties. Līdzīgi ir ar rokas pulksteņiem.

Kāds ir bijis dzīves lielākais izaicinājums?
Vienu lielāko nevaru nosaukt. Bet lielākā daļa izaicinājumu laikam tomēr ir profesionālas dabas. Pirmais izaicinājums bija darbs teātrī – biju pavisam jauna, vēl pat nebiju beigusi augstskolu, nonācu man gluži svešā un neierastā vidē, pagāja zināms laiks, līdz aptvēru, kas un kā notiek. Nākamais izaicinājums bija pēc teātra, kad nopietni sāku nodarboties ar tulkošanu – jaunu klientu meklēšana, darbs naktīs, lai paveiktu vairāk un noturētu esošos klientus. Šobrīd profesionāli viss, ko vēlējos, ir vairāk vai mazāk sasniegts. Nākamais izaicinājums ir sakārtot privāto dzīvi.

Kādas dāvanas jums patīk saņemt?
Esmu praktiska meitene. Man patīk saņemt lietas, kas noder. Kaut gan esmu saņēmusi arī ļoti jaukas skaistumlietiņas bez acīmredzami praktiska pielietojuma, un esmu bijusi bezgala priecīga. Skanēs banāli, bet patīkams ir jebkas, kas ir dāvāts no sirds.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Lai patīkama diena un apkārt  ir tie ļaudis, kuru klātbūtnē var justies nepiespiesti un omulīgi. Un lai noteikti tiek arī kāds silts un sirsnīgs apskāviens. Jā, es pēdējā laikā apskāvienus esmu burtiski kā no jauna atklājusi. Varētu pat teikt – dziedinoši.