Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 263 Anitas, 3 Anitras, 10 Annikas un 1 Zīle. Vārda dienā sveicam aktrisi Anitu Kvālu.

Vai esat liepājniece?
1975. gadā es ierados Liepājā, un pēc tik ilgiem gadiem jāsaka, ka liepājniece.

Kā nonācāt teātrī?
Visa tā vēsture ir tik raiba. Kad es atbraucu uz Liepāju, teātrī bija Oļģerts Kroders. Tas ceļš bija tāds – man režisore Dzidra Ritenberga iedeva vēstuli Kroderam, tas bija pēc filmas "Šīs bīstamās balkona durvis". Es atbraucu pie Krodera, viņam bija 2. studija, un iedevu vēstuli. Mani pieņēma. Kas tajā vēstulē bija rakstīts, es nezinu, bet studija tad jau bija sākusi mācīties.

Kas jūs pamudināja studēt Maskavā?
Tās ir tās ilgas, kas manī iekšā sēž, mans nemiers. To varētu saukt par vēlmi pēc attīstības. Man vienmēr ir gribējies kaut kur citur un kaut kur tālāk, kaut uz mirkli. Tāds stimuls manī bija, kaut gan Kroders bija tas cilvēks, kurš teica, ka man nav jāmācās, ka pietiek ar talantu un darbu, bet es viņam nepaklausīju.

Ceļš veda atpakaļ uz Liepājas teātri vai tomēr strādājāt vēl citur?
Nē, Liepājas teātris ir vienīgais teātris manā mūžā.

Kura loma pašai ir vistuvākā?
Es nekad neesmu mīlējusi, ka dala lomas. Tev jau tā loma ir jāiemīļo vienalga, vai patīk vai nepatīk. Pēc šāda jautājuma es uzreiz skaitu lomas, bet tās visas ir manas. Kā bērni – kod, kurā pirkstā gribi, sāp.

Vai ir kāda loma vai izrāde, ko gribētos redzēt no malas, kā skatītājam?
Es labprāt redzētu "Gogolmogoli", jo tas ir svaigākais darbs un diezgan sarežģīti tapa un šobrīd sarežģīti iet pie skatītājiem. Es gribētu redzēt, kas tur ir "tāds", kas ir tas nesaprotamais, kā tas ir skatāms.

Jūs tikko atgriezāties no viesizrādēm Valmieras teātrī. Vai ir kas tāds, ar ko Liepājas teātris atšķiras?
Katrā teātrī ir labi aktieri un režisori, un ir ļoti labi aktieri un režisori. Tagad dzīve piespiež katram teātrim domāt par izklaides žanru. Es jau gribētu strādāt teātrī, kurā ir tāda liela un nopietna māksla.

Kas jūs iedvesmo?
Es nesen runāju ar Valdi Lūriņu, un mums abiem saskanēja. Mani vispār dzīvē iedvesmo talantīgi cilvēki, un tiem nav obligāti jābūt aktiera profesijā. Lūriņš man izstāstīja, ka viņš portālā youtube.com ir noskatījies, kā septiņgadīgs puika diriģē simfonisko orķestri. Ja kaut kas ir ļoti talantīgs, viņš noteikti uzrunās arī konkrēti tevi.

Vai ir kāda vieta Liepājā, kas jūs īpaši uzrunā?
Tā ir tā mūžīgā jūra. Ja jūra nebūtu, es noteikti nebūtu šeit uzkavējusies 37 gadus. Tas ir tas lielums un plašums, nezināmais. Ik mīļu brīdi ir jāatgādina sev, ka es dzīvoju tik pasakainā vietā, lai nepierastu pie tā lieluma un skaistuma.

Kas vēl, izņemot jūru, par Liepāju būtu jāzina cilvēkam, kurš nekad šeit nav bijis?
Man šķiet, ka centrs jau ir tas teātris. Tad vēl Karosta. Citas pilsētas nevar lepoties ar tādu unikālu vēsturisku pieminekli. Laiks ir bijis, un tur viņš saglabājas. Pat jūra tur ir citādāka.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Vārda dienas ir tāds "inčīgs" pasākums. Vecāki tev iedeva vārdiņu, un tev ir īpaša diena. Nav obligāti jāklāj galds un jāgaida ciemiņi, tā ir brīva diena – tava diena. Ļoti forši var paskatīties, kurš tevi atceras, jo nav viesu saraksta. Un šodien dzimušajiem – pateikties par to, ka viņi ir dzimuši!