Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 227 Baibas, 1 Barba un Barbaras. Vārdadienā sveicam Baibu Dēķenu.

Pastāsti nedaudz par sevi!
Esmu 27 gadus jauna kultūras darbiniece un mūziķe. Lai gan nāku no maza pagasta netālu no Tukuma – Pūres, kur pavadīju visu savu bērnību, studiju gadus dzīvoju un strādāju Liepājā, kur aizvadīti arī pirmie koncerti, pasākumi un veidojusies apziņa par to, ko vēlos darīt.

Šobrīd jau divus gadus dzīvoju Insbrukā, Austrijā un, lai gan esmu bezgala iemīlējusies kalnos, jūras bieži pietrūkst.

Kādas ir tavas nodarbošanās?
Strādāju neatkarīgā kultūras centrā, kur organizēju koncertus un dažādus pasākumus.  Paralēli koncertēju un veidoju savu pirmo mūzikas ierakstu, kurš klausītājus sasniegs 2017. gada pirmajā pusē. Kultūras centrā strādājam pēc specifiska darba modeļa – bez jebkādas hierarhijas, kas sniedz lielu radošo brīvību un tanī pat laikā arī papildus emocionālu slogu, jo bieži paveikto izvērtēt vari vien pats. Dažkārt attopos, ka robežlīnijas starp darbu, hobijiem un privāto dzīvi kļuvušas stipri nenoteiktas.

Atslodzei kalni ir liela vērtība, pēc pāris stundu kāpiena ir skaisti redzēt pasauli no cita skatu punkta.

Kas, tavuprāt, ir nozīmīgs šajā gadsimtā?
Saglabāt patiesumu. Laikmetā, kurā ārkārtīgi nozīmīga kļuvusi publiskā telpa un virtuālā vide, dažkārt viegli pazust vai sākt salīdzināt sevi ar citiem, kas ir briesmīga sērga radošajam potenciālam.
 
Esam sākuši arī steigties, kļūstot ļoti prasīgi gan pret sevi, gan citiem.  

Tāpat aizvien vairāk saprotu, cik pateicīga varu būt par savu bērnību, kas principā aizvadīta kartupeļu laukā. Zemei ir tāds neatsverams spēks. To cenšos neaizmirst un vismaz reizi nedēļā atrast laiku pastaigām kalnos vai pasēdēt mežā.

Kāda filma, grāmata vai pasākums tev ir spilgti palicis atmiņā un kāpēc vai ar ko palicis atmiņā?
Ļoti spilgti atceros pirmo koncertu, pie kura strādāju pirms diviem gadiem. Mums darbā uzstājās kanādiešu ambient/noise mākslinieks "thisquietarmy". Koncerts bija iespaidīgs, niansēts ģitāru drone un ambient sajaukums, bet biju tik ļoti uztraukusies, lai visu izdarītu pareizi, ka apsolīju māksliniekam bildes, kuras galu galā izrādījās tik amatieriskas, ka  vērtīgāk bija samelot, ka nodedzis datora cietais disks. Fotogrāfe no manis joprojām nav izveidojusies.

Kā sāc un beidz savu dienu, lai tā būtu izdevusies?
Varētu jau teikt, ka dienu sāku ar jogu, meditāciju vai vismaz tasi zaļās tējas, bet patiesībā vienmēr esmu tik ļoti aizgulējusies, ka knapi pietiek laika, lai ātri sataisītos un labākajā gadījuma iesaiņotu līdzi brokastu maizi. Visur gan cenšos staigāt kājām, jo svaigs gaiss dod labu tonusu dienai.

Decembris ir klāt. Ar kādām emocijām sagaidi šo mēnesi?
Decembris man ir ļoti mīļš mēnesis. Ziemassvētkiem tomēr ir sava garša – patīk iet uz tirdziņu, dzert karstvīnu, klausīties mierīgu mūziku un atcerēties foršos bērnības Ziemassvētkus, kad tētis vienmēr pats bija pārģērbies par Salatēti un atstāja dāvanas pie durvīm kārtīgā kartupeļu maisā.

Kāpēc Liepāja tev ir īpaša?
Liepāja nesteidzas, un tas man bieži pietrūkst. Sajūtas, ka pazīsti katru bruģakmeni un vari aiziet uz mīļāko kafejnīcu un apsveicināties ar visiem darbiniekiem, jo visi viens otru pazīst. Arī jūra, protams, īpaši rudenī, kad mazāk ļaužu un var satuntulēties biezākajās šallēs un iet staigāt.

Kas jāredz Liepājā ziemas laikā?
Piparkūku namiņš Rožu laukumā, ja tas joprojām pastāv.

Kur Liepājā iesaki aiziet izdzert gardu kafiju?
Man patīk "Darbnīcā" Forši cilvēki, jauka atmosfēra un ļoti garšīgas kūkas.

Kā radi svētku noskaņu šajā svētku gaidīšanas laikā?
Vispār jau laikam neradu. Pati kaut kā rodas. Pirms Ziemassvētkiem vienmēr tāds slinkuma rūķis nāk, kad gribas vien siltās mājās pie filmām un grāmatām. Tas arī rada tādu Ziemassvētku miera noskaņu.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Šeit Insbrukā sniega vēl nav. Pat kalni tādi kaili un skumji. Tā kā ejiet ārā pikoties vai vismaz uzvelt lielu sniegavīru!

-----------------------------------------------------

Vārdadienā sveicam arī Baibu Grāvīti.

Pastāsti nedaudz par sevi!
Esmu enerģiska "mazā raganiņa", kas vāc ārstniecības augus, mīl dabu, deju un savu ģimeni.

Kādas ir tavas nodarbošanās?
Esmu konditore ,lai gan savā profesijā nestrādāju, cepu našķus saviem mīļajiem. Dejoju arī tautas dejas.

Kas, tavuprāt, ir nozīmīgs šajā gadsimtā?
Šis ir tehnoloģiju gadsimts, vajadzētu mazliet piebremzēt ar to.

Kāda filma, grāmata vai pasākums tev ir spilgti palicis atmiņā un kāpēc vai ar ko palicis atmiņā?
Lasu ļoti daudz grāmatu, arī pasākumus apmeklēju ļoti dažādus.

Laikam jau visspilgtākās atmiņas ir no 1990. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.

Kā sāc un beidz savu dienu, lai tā būtu izdevusies?
Rītam vienmēr jāsākas ar stipru, rūgtu kafiju. Vakaros nekādu rituālu nav, jo bieži ir nakts maiņas, tā kā diezgan haotisks diennakts režīms.

Decembris ir klāt. Ar kādām emocijām sagaidi šo mēnesi?
Nepatīk man visa tā pirmssvētku jezga, šie arī nav mani mīļākie svētki.

Kāpēc Liepāja tev ir īpaša?
Viennozīmīgi, jūra ir tā, kas mani te saista visvairāk.

Kur Liepājā iesaki aiziet izdzert gardu kafiju?
Garšīgākā kafija ir "Boulangerie".

Ar ko tev asociējas Ziemassvētki?
Kā jau teicu, jezga, iepirkšanās drudzis. Ar nostaļģiju atceros bērnības Ziemassvētkus ar Latviskajām tradīcijām un ķekatās iešanu, kad ziemas saulgriežiem vel nebija tik izteikts kristīgais zīmogs uzlikts. Varbūt nedaudz šobrīd pēc Grinča izklausos.

Kā radi svētku noskaņu šajā svētku gaidīšanas laikā?
Noskaņu cenšos radīt ar domām, ka pavisam drīz pēc saulgriežiem būs ar katru dienu gaišāks.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Mīliet viens otru, dzīvojiet vairāk realitātē nevis virtuālajā pasaulē! Lai viss izdodas!