Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 132 Rolandi, 2 Rolandas, 35 Ronaldi un 3 Erlendi.

Šodien vārda dienā sveicam Liepājas Universitātes studenti un radošu personību Baibu Dēķenu.

Vai tu esi liepājniece?
Man patīk, ja mani dēvē par liepājnieci. Neraugoties uz to, ka savi lauki Kandavā man ir ļoti mīļi un ir fantastiski tur aizbraukt pēc nogurdinošas nedēļas un satikt mammu, vai vienkārši pasēdēt pie Abavas un padomāt, Liepāja tomēr ir tāda nedaudz maģiska. Mēģināju dzīvot Rīgā, bet tā īsti neizdevās ‒ ar visu kultūras pārbagātību kaut kas tur šķita tukšs. Laikam jūras pietrūka, turklāt liepājnieki tik viegli svešos šeit nemaz nepieņem, tāpēc vienmēr ir patīkami, ja kāds mani nosauc par liepājnieci.

Īsumā raksturo savu ikdienu!
Patlaban strādāju viesnīcā "Fontaine Royal", paralēli esmu iestājusies Liepājas Universitātes maģistra programmā Rakstniecības studijas. Tāpat starp skolu un darbu cenšos atlicināt pēc iespējas vairāk laika mūzikai ‒ paspēlēt mājās, padziedāt, arī aiziet uz mēģinājumiem ar Gulbīšu dīķa "Jazz band". Un, protams, rakstīt. Rakstniecība man ir tāda samērā jauna kaislība, tāpēc gribas trenēties, kopt valodu, daudz lasīt, lai vārdi vērptos. Arī tas savā ziņā ir darbs, ne brīvā laika aktivitāte. Tāpat arī ar mūziku.

Kā pavadi savu brīvo laiku?
Brīvajā laikā izbraucu ar divriteni, tā kārtīgi, pa parku vai gar jūru. Izlasu ne tikai to grāmatu, kuru vajag, bet arī to, kuru gribas, aizeju uz teātri, koncertiem, esmu ļoti iecienījusi literāros pasākumus, ļoti patīk klausīties labu dzeju. Dažkārt gan ir tāds nogurums, ka gribas vien gulēt visu dienu, ja ne pat vairākas, vai labākajā gadījumā aiziet ar draudzenēm iedzert kafiju un paklačoties.

Kādas ir tavas tuvākās radošās ieceres, un kā tev ir izdevies sev radoši realizēt līdz šim?
Man negribas nekur steigties, gribas tā palēnām, attīstot savas prasmes augt un realizēties. Ir jau, protams, arī forši, ja tevi pamana un novērtē ‒ no tādiem pēdējiem pasākumiem, kur esmu ar savām dziesmiņām uzstājusies, spilgti iespaidi palikuši no Jauno dziesminieku pasākuma Latvijas 1.rokkafejnīcā Rīgā, tāpat no Vislatvijas Dziesminieku saieta, kā arī no atpūtas pasākuma "Madara", ko skaisti realizēja mana draudzene Daina Vanaga. Ieceres ir dažādas, tikai vajag apstāties un saņemties tam visam.

Ko tu uzskati par savas dzīves lielāko izaicinājumu un kādus izaicinājumus vēl vēlētos pieņemt?
Laikam jau lielākais dzīves izaicinājums ir nekļūt sev garlaicīgai ‒ tā, lai vienmēr ir interesanti. Un to jau laikam veido tie mazie izaicinājumi, piemēram, šogad Dzejas dienu ietvaros uzstājos skolās gan Liepājas novadā, gan pilsētā, kur beidzot ne tikai spēlēju savas dziesmiņas, bet saņēmos palasīt arī dzejoļus. It kā sīkums, bet tomēr izaicinājums. Tāpat pirms gada man bija bail braukt pilsētā ar divriteni. Likās, ka vai nu mani notrieks, vai es kādu notriekšu. Nu jau braucu un nebaidos. Šobrīd arī ir pāris mazie izaicinājumi. Nākamvasar gribas atrast kādu atraktīvu ceļabiedru un paceļot ar autostopiem ārpus valsts. Ir jau arī tādi lielāki izaicinājumi, bet tie lai palēnām aug manī un, cerams, arī realizēsies.

Kā tu iedomājies savu dzīvi pēc 20 gadiem?
Ir daudz un dažādu scenāriju, kāda varētu būt mana dzīve pēc 20 gadiem. Galvenais, lai veselība turētos, būtu interesanti, netrūktu mīlestības, būtu iespējas radoši realizēties un, atskatoties uz jau aizvadītajiem gadiem, nebūtu tāds tukšums un rūgtums. Tad jau viss būs baigi forši.

Kā pavadīsi savu dzimšanas dienu?
Kopš dzimšanas dienas svinībām, kad uz paklāja izgāzu visu vakaru rūpīgi grieztos makaronu salātus un gandrīz publiski apraudājos, nekāda lielā dzimšanas dienu svinētāja es neesmu. Parasti dzimšanas dienā arī tāda saldsērīga nostaļģija uzmācas un liekas, ka tas skaitlis jau ir par lielu. Šogad dzimšanas dienas vakarā es strādāšu, bet nākamajā dienā nedaudz jau nosvinēt vajadzēs, vismaz tā labos cilvēkos.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Gribas visiem novēlēt, lai savā dzimšanas dienā nav ar rūgtumu jāraugās atpakaļ, bet lai galvā jau simtiem ieceru, kuras jārealizē līdz nākamajai dzimšanas dienai. Turklāt dzimšanas dienās ir jādara tas, ko gribas pašam! Vai nu ar mīļajiem, vai vienam pašam ‒ tas lai katra paša ziņā.