Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepājā vārda dienu svin 206 Dainas un 172 Daiņi. Vārdadienā sveicam Dainu Vanagu.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu, un ne ikdienu!
Šis patiesībā ir ļoti grūts jautājums.

Periodiski mana ikdiena mēdz būt diezgan dažāda. Šobrīd manu laiku lielākoties aizņem darbs Liepājas Simfoniskajā orķestrī. Strādāju mārketinga nodaļā, kur neviena diena nav vienāda un katrs mēnesis atnes savu izaicinājumu. Paralēli tam man ar dažiem domubiedriem ir biedrība "Ziemupīte", caur kuru realizējam savas idejas un piepildām sapņus, darām visu, lai Ziemupes vārds izskanētu tuvu un tālu, saulgriežu tradīcija kļūtu par dzīves ritmu un rūpējamies, lai dzīvo Rūķupes Rūķi, Ziemassvētku vecītis un bērni (patiesībā ne tikai) saprastu, ka Ziemassvētki nav par dāvināšanu, bet prasmi dāvināt, būt kopā un vairot prieku.

Man patīk dziedāt latviešu tautasdziesmas un jūtu, ka tas ir tas, kas mani patiesi iedvesmo un dod spēku. Šobrīd gan dziedāšanai īpaši daudz laika nepaliek. Man patīk lasīt, rakstīt un tāpat periodiski skatīties filmas un seriālus, lai "atslēgtos" no ikdienas dunas. Es un mana ikdiena ir kā tādas ļoti kontrastainas krāsas – tas ir sabiedriskums, cilvēki, sarunas, intensīvi notikumi, būšana virpulī un tajā pašā laikā līdzsvaram man vajag diezgan daudz mieru, laiku ar sevi, savu suni.

Kā sāki nodarboties ar to, ko šobrīd dari?
Ja runājam par maizes darbu, tad tas viss aizsākās ar to, ka mācoties tehnikumā (tagad Liepājas Valsts tehnikums, pirms tam RTU Liepājas filiāles profesionālā vidusskola) komercpakalpojumu specialitātē, sapratu, ka man patīk viss, kas saistīts ar reklāmu, pārdošanu, sabiedriskajām attiecībām un nolēmu vairāk pievērsties tieši mārketingam. Tad soli pa solim tā ir sanācis un sagriezies, ka esmu nokļuvusi orķestrī.

Runājot par savu hobiju – pasākumiem un notikumiem Ziemupē – pati esmu teju no Ziemupes, savā laikā pavadīju tur daudz laiku, tur dzīvo mani radi un vieta pati par sevi vienmēr ir vilinājusi. Bija izaicinājums, tad nu atradu tikpat dullu plecu, Daigu Kadeģi, un tā gadu pa gadam, notikumu pa notikumam, dziesmu pa dziesmai te nu mēs esam – radām svētkus sev un citiem, mācamies, kopā augam, darām labus darbus, dalāmies ar to, kas mums ir dots.

Pastāsti kādi ir bijuši interesantākie projekti, kuros esi iesaistījusies?
Vispār šķiet, ka visa mana dzīve ir viens diezgan interesants projekts vai vairāku projektu savienojums dažādos etapos. Grūti tagad izšķirt ko konkrētu. Katrā sfērā un vietā, kur esmu bijusi, ir bijis kas interesants, un interesantie projekti nebeidzas.

Iepriekš, kad strādāju TN "Kurzeme", izdevās realizēt netipisku notikumu – zaļumballi pilsētas centrā. Atceros kā pati cīnījos ar meijām, lai uzburtu to sajūtu, tas bija pēc 2. un 3. stāva rekonstrukcijas. TN "Kurzeme" bija mana pirmā, nopietnā darba vieta un sešu gadu laikā izdevās piedzīvot daudz.

Tāpat TC "Baata"" atvēršana. Skolotājas darbs bija ļoti interesants laiks manā dzīvē. Darbs orķestrī. Sirds projekti un brīvprātīgie darbi – biedrības organizētie un pāris cilvēku veidotie notikumi saulgriežos nu jau sešu gadu garumā, atpūtas pasākums "maDARA", kam šogad nosvinējām piekto gadu, un, viennozīmīgi, Rūķupe ar akciju "Piepildi Lielo dāvanu maisu" – dāvanu savākšanu no bērnudārzu, skolu un citiem kolektīviem, to šķirošana un nogādāšana ģimenēm. Pēdējos gados šī ir bijusi mana lielākā realitātes apjausma. Palīdzēšana Ziemassvētku vecītim ar vēstulēm, kur katra vēstule ir lolojums. Jā, nav īsti iespējams izcelt konkrētus notikumus.

Kur meklē iedvesmu, lai varētu pēc iespējas labāk darīt savu darbu un ne tikai to?
Mana lielākā iedvesmas vieta ir Ziemupe. Ja netieku uz Ziemupi, eju uz jūru, parku. Satiekos un runājos ar citiem. Dziedu. Patiesībā, mana lielākā iedvesma ir citi cilvēki un viņu pozitīvais novērtējums pēc paveiktā, tas liek neapstāties.

Kāda ir labākā un noderīgākā pieredze dzīvē, ko esi kādreiz guvusi?
Ir bijis daudz visa kā interesanta. Tas ir tāpat kā ar projektiem, bet jebkurā gadījumā, ja runājam par pieredzi, tad labākā un noderīgākā pieredze ir iesaistīties un darīt. Tas arī viss kopā rada pieredzi. Ja nebūtu vienas lietas, visticamāk nenotiktu arī pārējās.

Šobrīd mani ļoti skolo darbs orķestrī, kas ir pilnīgs kontrasts tam, ko darām savos biedrības projektos.

Ko iesaki katram izdarīt rudenī un ziemā?
Galvenais ieteikums – dodieties dabā! Ir fantastiski vērot kā mainās ierastās takas, kad gadalaiki pārkrāso visu pēc savas vēlmes un līdzības, kā smaržo gaiss. Īpaši rudenī, kad lietus un saule rotaļājas ar visu augošo, ziedošo, apkārt esošo. Dedziniet sveces, tas tumšos vakaros rada gaismu, siltumu un mieru.

Kas ir mīļš Liepājā?
Man Liepājā visvairāk patīk parks. Arī jūra. Cilvēki, kuri satiekas kafejnīcās un rada. Netverama ir tā sajūta, kad redzi, dzirdi vai esi sarunā, kurā top kas jauns, izaicinošs un iedvesmojošs. Liepājā šīs radošās dzirksteles ir daudz. Tas liek arī pašam darīt.

Kāda būtu Liepāja, ja tā būtu cilvēks?
Man ir grūti Liepāju iedomāties kā cilvēku, jo to vairāk jūtu kā kaut ko gaisīgu. Reizēm iedvesmojošu, reizēm nomācošu, bet vajadzīgu.

Kur ir tava sapņu zeme vai vieta, kur vēlētos kādreiz aizceļot?
Man patīk ik pa laikam kaut kur doties. Īpaši bieži gan nesanāk, jo ir darbs un atvaļinājumu ņemu, lai realizētu notikumus Ziemupē. Nav viena tāda konkrēta mērķa, līdz kuram gribētu aizceļot, manuprāt, ir forši redzēt pēc iespējas vairāk.

Izklausīsies jau diezgan banāli, bet sapņoju par savu mājiņu Ziemupē. Ne pārāk tālu no jūras, vēlams tuvumā mežam. Tas man ir tāds kā iekšējā miera "burkāns", īpaši, kad saskrien darbi. Sapņu zemi mēs katrs pats sev radām.
 
Kas raksturo tavus svētkus?
Jo vairāk gadu un mēnešu paiet, jo mazāk tiem raksturīgu lietu. Pēdējos gados esmu atradinājusies no īpašas svētku svinēšanas, bet parasti svētkos ar mani ir draugi, tā mirkļa sirds cilvēki, kuri atrod pat tad, kad nav noskaņojuma svētkiem. Vispār man patīk satraukta rosīšanās virtuvē pirms ciemiņu uzņemšanas.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Smaidiet! Dziediet! Baudiet! Atļaujieties noticēt brīnumam!