Sestdien, 23.martā, pulksten 16 "Promenade Hotel" Hika zālē uz koncertu aicina "Stiprās sievas". Irliepaja.lv uz sarunu aicināja vienu no viņām, liepājnieci Igetu Gaiķi.

Kas ir "Stiprās sievas" un ko tās tev nozīmē?
"Stiprās sievas" ir sievietes, kurām patīk dziedāt. Šis ir laikmets, kurā cilvēki uzdrošinās un izpauž sevi dažādos veidos, virzienos. Šīs sievietes apvieno vēlme dziedāt. Tā nav vokālās mākslas izpausme šī jēdziena tiešā nozīmē, bet tieši dziedāšanas prieka sajūta, pašizpausme, radīšanas prieks. Vairākkārt lietoju vārdu "prieks", jo tieši to kā iemeslu dalībai mūsu pulkā bieži min "Stiprās sievas".

2013.gada vasaras festivāla "Bildes" nometnē piedāvāju nometnes māksliniecēm dziedāšanas nodarbības. Kā apmaiņu un pateicību par mācīšanu turēt rokā otu un atļauties savas idejas uzlikt uz audekla. Mākslinieces ar prieku atsaucās aicinājumam, un pāris dienu laikā nometnes noslēguma koncertam sagatavojām dziesmu "Sajāja bramaņi". Koncerta vadītājs Varis Vētra īsi pirms koncerta sākuma pavaicāja: "Kā man jūs pieteikt?" "Saki – stiprās sievas!", ātri sniedzu atbildi. Tā radās nosaukums. Nākamajā vasarā tika sagatavota vēl viena dziesma, pēc gada jau repertuārā bija veselas trīs dziesmas! Un "Stipro sievu" vēlme dziedāt cauru gadu. Uzstādījām mērķi piedalīties "Bilžu" folkkoncertā. Sākās pastāvīgi mēģinājumi reizi nedēļā. Pamazām tika apgūts aizvien plašāks repertuārs. Pamatā tautasdziesmas, spēka dziesmas. Vairākas dziedātājas atnesa savas, kas pašām patīk, vairākas meklējām kopīgi, klausījāmies, izzinājām. "Stiprajām sievām" ir svarīgs dziesmas saturs, caur to veidojas izpildījums, un katra dziesma top kā stāsts, kurš katrai un visām kopā kaut ko nozīmē. Tās ir gan dziesmas par sievietes viedumu, spēku, trauslumu, mīlestību, gan dziesmas par Tēvuzemi, dabas skaistumu, gadskārtām. Aizvien meklējam simbolu jēgu, vēstījuma dziļumu, prasot padomus, piemēram, folkloristei Inesei Krūmiņai vai etnomuzikologam Mārtiņam Boiko.

"Stiprās sievas" ir īpašas ar to, ka mums sakrīt vērtību sistēmas, skatījums uz dzīvi un pasauli kopumā. Katra dalībniece spēj ienest ko īpašu, katras personība veido kopējo "Stipro sievu" esību. Veidoju šo kolektīvu kā raibu un rakstainu villaini, kur katram rakstiņam ir sava vieta, kur var ienākt aizvien jaunas krāsas un zīmes. Man patīk, ka "Stiprajās sievās" nenotiek čupošanās un citāda ņemšanās, jo katra sieviete ir pašpietiekama, katrai ir savs arods un spējas, un kopā mūs saista beznosacījuma mīlestība uz dziesmām, kas mums visām kopā ir pieņemams.

Mēģinājumi notiek manā darba vidē, deju skolas „Dzirnas" radošā telpā. Mūsu lieliskās mākslinieces ir radījušas idejas par "Stipro sievu" vizuālo izskatu, mums ir savs logotips, savs īpašais šarms. Mēģinājumos daudz strādāju pie tā, lai katra izpaustu tieši savu īpašo personību, nevis lai visas kļūtu līdzīgas. Klausītāji un skatītāji to jūt, un tieši tajā slēpjas "Stipro sievu" spēks. Tikko iznācis mūsu dziesmu albums, kas ierakstīts studijā "Lauska". "Stiprās sievas" samērā daudz koncertē, un kopā svin Saulgriežus.

Kas vēl aizņem tavas dienas bez "Stiprajām sievām", ar ko vispār savā radošajā dzīvē esi bijusi aizņemta šos daudzos gadus, kopš atstāji Liepāju un pašas izveidoto bērnu popgrupu "Tev un man"?
Šobrīd pusi dienas aizņem studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzika akadēmijā, Etnomuzikoloģijas nodaļā, jo mācos klātienē, pilna laika studijās. Jā, atkal esmu studente, un, ja palūkojas atpakaļ, tad esmu studējusi nepārtraukti – jau esmu ieguvusi vienu bakalaura izglītību Mūzikas akadēmijā, vienu maģistra izglītību turpat, un nu pēc desmit gadiem atkal studēju, lai iegūtu jaunu bakalaura grādu. Mācības ir ļoti interesantas, pasniedzēji izcili, informācija pasaulīgi aktuāla. Tas ir pilnīgi svaigs skatījums uz pasaules mūziku, dziļa tautas mūzikas izziņa, ārkārtīgi interesanta mūzikas formas, harmonijas analīze. Lieliskas zināšanas vokālajā jomā iegūstu pie Zanes Šmites. Daudzu gadu garumā dziedu un tik daudz iemācos nodarbībās pie Operas solistes Airas Rūrānes. Koklēju pie Valda Muktupāvela, apgūstu blokflautu pie Kristīnes Stumbures. Iegūtās zināšanas un prasmes tūdaļ lieku lietā, gan strādājot ar "Stiprajām sievām", gan saviem mazajiem audzēkņiem. Akadēmijā šodien ir pavisam cita pieeja studiju procesam, nekā tas bija pirms daudziem gadiem. Saviem lieliskajiem akadēmiskajiem mūzikas pamatiem tagad pielieku klāt Etnomuzikoloģijas nodaļā iegūstamās zināšanas, un jūtos ļoti bagāta.

Kopā ar studiju biedrenēm esam izveidojušas etnoprieka grupu "Ogas", kurā varam realizēt savas vokālās un instrumentālās prasmes, savas radošās idejas un vēlmi muzicēt. "Ogas" spēlē koncertos, sarīkojumos, festivālos, privātos pasākumos, krodziņos. Esam veikušas trīs studijas ierakstus. Šobrīd gatavojam vairākas īru melodijas un vēlamies sadarboties ar īru deju studiju.

Kopš pērnā gada nogales klāt nācis vēl viens muzikāls projekts – "Prieka koris". Pēc TV3 šova "Prieks kopā būt!" producenta aicinājuma izveidoju kora sastāvu šovam, ar kuru apbraukājām deviņas Latvijas pilsētas, un pēc šova kora dalībnieki vēlas turpināt kopā muzicēt. Pašreiz šim sastāvam gatavoju trīs savas dziesmas manam jubilejas koncertam, kas notiks 31.martā, un dziedāsim arī Ainara Virgas jubilejas koncertā "Lielajā dzintarā".

Ar Operas solisti Airu Rūrāni esam izveidojušas kopīgu programmu "Sievietes spēks un grēks", un priecājamies, cik lieliski kopā skan akadēmiskais un etno vokāls. Pie klausītājiem dodamies ne tikai ar dziesmām, bet arī sarunām, kopīgu sadziedāšanos un saspēli. Labprāt dotos arī pie klausītājiem Liepājas pusē!

Pēcpusdienās un vakaros strādāju deju skolā "Dzirnas", kur visi deju skolas bērni apgūst dziedāšanu un ritmu. Vide, kurā darbojamies, ir atvērta un radoša. Bērni ir ieinteresēti un ar vēlmi strādāt. Perkusionists Nils Īle man iedevis lietošanā lielās bungas, un tās ir iemīļots instruments nodarbībās. "Dzirnu" audzēkņi muzicē gan ar akmentiņiem, gan kociņiem, pūš kazū un dzied latgaliski. Pašai ļoti patīk bungot, un reizi nedēļā kārtīgi izbungojos uz džambām pie Nila turpat, "Dzirnu" mājā.

Joprojām strādāju ar savas studijas "Tev un man" brīnišķīgajiem audzēkņiem. Veiksmīgi, ka turpat "Dzirnās" ir lieliski horeogrāfi, un kopīgi varam veidot labus, kvalitatīvus priekšnesumus. Saviem audzēkņiem mācu arī tautas mūziku, viņi ir ieinteresēti un zinātkāri. Tūdaļ ķersimies klāt projektam "Dziedi ar arhīvu", kuru izveidojusi Latvijas Folkloras krātuve. Aizvien vēlos paplašināt savu audzēkņu redzesloku, pilnveidot vokālās tehnikas un skatuves prasmes.

Kopš 2001.gada Latvijas Moreno institūtā esmu studējusi grupu psihoterapiju un psihodrāmu – tā ir psihoterapijas metode, kuras pamatā ir lomu maiņa un dažādu dzīves situāciju izspēle, pielietojot psihodrāmas tehnikas.
Esmu ieguvusi CP (sertificēta praktiķa) līmeņa izglītību, un strādāju ar psihodrāmas grupām, konsultēju vecākus attiecību jautājumos, sniedzu atbalstu pedagogiem.  

Pa šo laiku izauguši arī tavi bērni un arī viņi, šķiet, nav nekur tālu no mūzikas?
Mani dēli ir labi mūziķi, un, pats galvenais, brāļi, kas lieliski saprotas. Esmu ļoti laimīga, ka muzicējam kopā grupā "Ogas". Vecākais dēls Kristaps spēlē sitamos instrumentus, strādā par skolotāju Madlienas Mūzikas skolā un vada Rīgas Zvanu ansambli "Primus". Kristaps kopā ar liepājnieku Gintu Purgaili, savu sieviņu Maritu, brāli Krišjāni un Lauru Zimku zveidojuši atraktīvu grupu "Sunnyville", piesaistot trompetistu no Latvijas Radio bigbenda. Viņi spēlē populāru dziesmu kaverversijas Kristapa aranžējumos.

Krišjānis studē čella spēli Mūzikas akadēmijā, iesaistās muzikālos projektos, pa brīdim muzicējot gan orķestrī Sinfonietta Rīga, gan Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, gan starptautiskos orķestru projektos. Krišjānis ir īsts orķestra mākslinieks, saka, ka par pedagogu nevēlas strādāt. Bet brīvajā laikā labprāt spēlē basģitāru "Ogās" un "Sunnyville". Mazmeitiņa Heilija jau izpauž muzikalitāti, savos divos gadiņos ritmiski dejojot, sitot tēta bungas un pūšot nelielā stabulītē. Un kā nu ne – abi vecāki ir muzikāli, un ābols no ābeles tālu nekrīt! Mamma Marita arī ir liepājniece, lieliska akordeoniste, strādā Madlienas un Skrīveru Mūzikas skolās, spēlē pie komponista Jāņa Lūsēna viņa muzikālajos projektos.

Vai palikusi vēl kāda saikne ar dzimto Liepāju?
Rīga ir ļoti laba darba zona. Taču Liepāja ir īpaša – te ir mans spēkavots, saknes un piesaiste. Cik vien iespējams atrast laiku nedēļas nogalēs, braucu uz mājām. Jā, tā es saucu šo vietu. Te ir mana mamma, te ir sirdij tuvas draudzenes, vide, kas iedvesmo, atjauno resursus un dāvā laimes sajūtu. Liels prieks, ka Liepāja kļuvusi tik dinamiska, ka ir tik bagātīga kultūras dzīve, ka pilsēta ir sakopta, ka veidojas aizvien jaunas kultūrvietas, notiek radoša rosība.

Īpaši tuvas un mīļas vietas man ir Ziemupe un Bernāti. Ikreiz, kad esmu šai pusē, dodos izstaigāties gar jūru, atjaunot spēkus un izvēdināt galvu pēc Rīgas darbiem un mācībām. Kas zina – ja Liepājas Mūzikas un mākslas vidusskolā atvērs Etnomuzikoloģijas nodaļu, nākšu strādāt! Labprāt dalītos ar savām zināšanām un pieredzi.

Ar kādām domām un sajūtām atgriezīsies šeit 23.martā?
"Stipro sievu" koncertu Liepājā 23.martā gaidu ar lielu un patiesu prieku. Hika zāle, manuprāt, ir vispiemērotākā vieta, kur notikt koncertam. Gribas dalīties ar Liepājas klausītājiem ar mūsu dziesmām un veidu, kā tās izprotam. "Stiprajās sievās" dzied vairākas Liepājas vēja appūstās un skartās – Aija Melle, Indra Puķe, Līga Križeviča, Marika Baumgarte, Andra Rācenāja. Koncertā kopā ar "Sievām" uzstāsies arī "Ogas", tā kā būsim šeit kopā ar visu ģimeni.

No sirds gaidu koncertā draugus, klasesbiedrus, bijušos darba kolēģus, audzēkņus, vecākus, savus Skolotājus, ikvienu, ko uzrunā vienkārša, dabiska dziedāšana, tautas mūzika un spēka dziesmas.