Vairums liepājnieku savu dzīvi tajos gados vērtēja kā daudzmaz izdevušos. Arī pilsētas sabiedriskās dzīves jomā Latvijas Republikas demokrātiskajā iekārtā.


Tobrīd Liepājā regulāri iznāca trīs, bet dažos pirmskrīzes gados, pat pieci laikraksti!!!


Taču to saturs un publicējumi bija bezgala pretēji. Ar publiskiem skandāliem un Apgabaltiesas namā Rožu ielā 6 iztiesātām prāvām raiba bija vai katra diena. Kas nebija pārāk nodarbināts maizes darbā, vislabprātāk devās ne jau uz kino vai dārgajiem teātriem, bet gan uz tiesas namu. Tur, publiskajās civillietu un kriminālajos procesos bez maksas bija iespēja gan no sirds izsmieties, gan lietpratīgi nopaļāt vai lielīt prāvniekus un tiesnešus.


1926. gada 3. septembrī Liepājā sāka iznākt "neatkarīgs, humoristisks un satīrisks žurnāls" "Liepājas Aizkulises". Žurnālu drukāja spiestuvē "Progress", Juliānes ielā 42, sētas mājā, tagad Fr. Brīvzemieka ielā. "Aizkulišu" atbildīgais redaktors bija Fricis Ginters, 1891.-?, izbijušais jelgavnieks, kara gados šurp pārcēlies.


Līdz Jaunajam gadam iznāca 21 žurnāla numurs. Bet, ak, vai – pa šiem dažiem mēnešiem


Fr. Ginters un redaktora pirmais vietnieks Jānis Ducmanis bija paguvuši uz savas galvas sakrāt tik daudz nelabvēļu un atklātu ienaidnieku paļu, ka Apgabaltiesa uz veselu mēnesi, no 1926. gada 1. līdz 26. oktobrim aizliedza žurnālu izdot.

Tā laika tiesu hronikās "Aizkulišu" redaktora prāvošanās ar rakstos "apmelotajiem" figurantiem notika regulāri, un galu galā izputināja labi iesākto iedzīvotāju pirktā žurnāla izdošanu. Pat ģimnāzisti, par 20 santīmiem uz klasi sagrabinājuši, starpbrīžos rūpīgi pētīja žurnāla ilustrāciju talantīgos zīmējumus.*


Par ko tad tik ļoti neieredzēja atbildīgo redaktoru un viņa parakstīto žurnālu?


Redaktoru 1926. gada 26. decembrī tiesā par rakstu "Kā saimnieko pilsētas tēvi" (nr.3) un sodīja ar Ls 250 vai trīs nedēļām cietumā. Pat divi nolīgtie advokāti tiesas debatēs nespēja iežēlināt cietos soģus!   


1927. gada 5. jūlijā sekoja tiesas spriedums ar Ls 150 soda naudā vai vienu mēnesis cietumā par rakstiem "Brīvības cīnītāju nievāšana" un "Kailo klubs Mencavā".


1927. gada 28. janvārī – sods Ls 120 vai trīs nedēļas arestā par rakstu "Vairāk cieņas pret valsti" (Nr.6).


Fr. Gintera rakstāmspalva nesaudzēja bagātos un sabiedrībā "morāli skaidros" Liepājas goda pilsoņus un dzīves veiksmīgos. Piemēram, 1927. gada 17. septembra "Aizkulises" rakstīja par Liepājas pilsētas lopkautuves pārvaldnieku un pašvaldības valdes locekli Goldblatu, ka tas strādniekiem licis uzbūvēt laivu un ledus jahtu un tās piesavinājies.


Raksts "Kailo klubs Mencavā" vispār esot pornogrāfisks un ieslēdzams Latvijas Iekšlietu ministrijas uzturētajā neķītru un sēnalu izdevumu sarakstā.

Gandarījumu par dziļu pesonas goda un cieņas aizvainojumiem un nepamatotu ziņu izplatīšanu prasīja arī bijušais Finanšu ministrijas Valsts zemju inspektors V. Krēsliņš, jo žurnalā rakstīts, ka esot ņēmis no rucavniekiem kukuļus par zemes "piešņorēšanu" no Valsts zemju fonda un tādēļ tam uzteikts dienests.


Vairākos tiesu spriedumos teikts, ka "Aizkulises" "munsturējot ar nepārbaudītiem faktiem un noķengājot godīgus Liepājas pilsoņus". Taču – vai dūmi rastos bez uguns?


Kā jau pie Mencavas pilsoņiem ierasts, "Aizkulišu" slepeni atbalstīji un kaimiņu konkurenti paši, tā teikt, drāniņā ar šleifīti pārsietus faktus čakli vien nesa uz Juliānes ielu. Un teciņiem vien.   


Bet, glābjoties no tiesas vajāšanām, arī "Liepājas Aizkulišu" izdevēji mainīja sava izdevuma dzīves taktiku, piemēram, iedibināja zicredaktora amatu, un tas bija gatavs iet cietuma valsts maizē ar ne mazu redakcijas algu. Dažos gados, saglabājot redakciju, Liepājā radās "Aizkulišu" "meitas" ar līdzīgiem nosaukumiem: "Jaunās Liepājas Aizkulises", “Īstās Liepājas Aizkulises" vai "Vecās Liepājas Aizkulises".  


Taču arī tām, uzvandot provinces netīrumu mutuļus, mūžs nebija ilgs.
      

*Par 20 santīmiem toreiz varēja nopirkt divas mārciņas baltmaizes vai kālu treknu, kūpinātu strimalu.