Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu Liepājā svin 158 Ģirti, bet nesvin neviens Ģederts.

Šodien vārda dienā sveicam Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītāju Ģirtu Kronbergu.

Vai esat liepājnieks?
Esmu liepājnieks ar saknēm Liepājā, no daudzbērnu ģimenes, joprojām visi dzīvojamies pa Liepāju, izņemot māsu, kas studē Rīgā. Izmācījos un atgriezos Liepājā un mēģinu darīt visu, lai arī citi atgrieztos šeit. Te ir vislabākā vieta, kur dzīvot un audzināt bērnus. Biznesu var taisīt pa visu pasauli, nav obligāti jāsēž Rīgā vai vēl kādā «krutākā» pilsētā. Rīgā man nepatīk, arī studējot universitātē, labākajā gadījumā paliku trīs vai četras nedēļas nogales, pārējās, vai nu ar stopiem braucu mājās, vai dzīvojos pa Vāciju. Liepāja ir mana pilsēta un tāda noteikti arī paliks.

Kas pašlaik ir pats aktuālālākais jūsu dzīvē?
Dzīvē – tuvinieku labklājība un veselība, tas ir pats galvenais. Ģimenē aug trīs bērni – jāskolo. Tā vienmēr bijusi mana prioritāte, lai gan varbūt tā ne vienmēr izskatās. Profesionālajā – viss, kas saistīts ar mūsu uzņēmēju labsajūtu, ar Baltkrievijas jautājumu, sankcijām, ražotājiem, ostas daļu. Bija diezgan kutelīga situācija pēdējā pusotra mēneša laikā. Mēģinām saprast, vai sankcijas prêt Baltkrieviju ietekmēs vai neietekmēs uzņēmējus. Gan kamera, gan es personīgi uzskatu, ka sankcijām tūlīt jābeidzās, un tas neko labu nenesīs. Tās ir divas neatkarīgas valstis, kas sadarbojas, un nav ko jaukties citos jautājumos. Trešā lieta ir jaunie uzņēmēji – Kurzemes Biznesa inkubators, ko pastarpināti vadu. Tā ir būtiska sastāvdaļa krīzes laikā, kad varējām iedot labu instrumentu jaunajiem, kas gribēja uzsākt kaut ko, kam vajadzēja telpas, kādas pamatlietiņas. Mūsu misisija ir izveidot jaunu uzņēmēju paaudzi, kas ar laiku nomainīs vecās industrijas, kas ir lielas un viegli ievainojamas. Tā vietā izveidot mazas, kompaktas, ātri reaģējošas, ar augstu pievienoto vērtību uzņēmumā.

Vai Liepājā ir jauno uzņēmēju potenciāls?
Jā, var redzēt un esmu patīkami pārsteigts par skolniekiem. Arī par idejām. Labprāt piedalāmies konkursos kā sponsori, mēģinām ar viņiem runāt, jo idejas ir labas. Galvenais neapstāties pusceļā. Ar tādām idejām Amerikā miljoniem bez darba staigā, bet mēs kā vēja appūsta tauta – varam to visu realizēt arī dzīvē. Kļūt spēcīgāki par iemigušajiem kapitālistiem. Redzu aktīvus un strādāt gribošus uzņēmējus, bet arī stipri nogurušus cilvēkus. Visi pēc krīzes vairāk vai mazāk ir cietuši, citam vēl parādi, kredīti. Kļūdīties ir cilvēcīgi. Daudzi atgriežās no ārzemēm un attīsta savus produktus un tirgo tur, kur pats reiz strādājis, piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā. Vakara bija saruna ar puisi, kas ilgus gadus dzīvojis Norvēģijā un grib atpakaļ uz Liepāju. Ātrāk vai vēlāk visi atgriezīsies, tikai jautājums, kāds labums no tā būs pilsētai.

Jūs bieži komunicējiet ar baltkrievu uzņēmējiem, kā jūs viņus raksturotu? Vai viņi ir tendēti uz sadarbošanos? Tomēr cita mentalitāte...
Mēs visi esam mazi, dīvaini dzīvnieciņi, katram, tā teikt, ir savas utis. Viņi ir atvērti, ar viņiem tiešām var strādāt. Latvija viņiem ir labs sadarbības etalons – pieejamības, kvalitātes ziņā. Visi atcerās padomju laikus, arī tagad neesam īpaši mainījušies. Ir savas nianses – gan nepamierinātība, kā jau visur. Kopumā mums ir laba sadarbība, ne tikai Liepājas uzņēmējiem, bet arī Latvijas līmenī. Jau 12 gadus katru mēnesi uz pāris dienām dodos uz Baltkrieviju, kontakti ir cieši.

Kas jāievēro un ko nedrīkst pārkāpt, kontaktējoties ar baltkrieviem?
Ar katru ir savādāk. Mans pamatprincips ir, ka visiem jābūt apmierinātiem. Ja vienapuse būs apmierināta un otra neapmierināta, tad darījums var būt vienreizējs, vai arī pusceļā var neizdoties. Ja kāds mēģina aizbraukt un uztaisīt vienreizēju darījumu, tad tas jau ir lemts pirmsākumos, ka nekas neizdosies. Kāpēc mums ir ilgaggadēja sadarbība ? Jo mēs viens otru zinām jau līdz kaulam un mums nav nekādu plānu neko būtiski mainīt. Ja abas puses ir ieguvējas, tad viss ir kārtībā – saucamais ‘’zelta aplis’’. Tad arī viens ar otru ir ieinteresēti paplašināt šo sadarbību. Mēs esam nospiesti uz ceļiem (Eiropas priekšā), un labākajā gadījumā esam piegadātāji konkursa kārtībā. Mūsu uzņēmēji labāk ‘’elpo’’ austrumu tirgos. Mēs esam labs tilts starp veco Eiropu un Austrumeiropu, kur viņi paši nelien iekšā.

Kādas lietas parasti pārvedat mājās no Baltkrievijas?
Vai, dieniņ! Viss balancē uz kontrabandas robežas. Cigaretes nevedu, jo nesmēķēju (smejas). Dažreiz paņemu baltkrievu šņabīti, bet normas robežās, jo tos parasti sadāvina. Tad gaļas produktus, iebiezināto pienu, kas bērniem ļoti garšo un specifiskus produktus – sulas u.c. Es braucu uz turieni, kā citi uz Rīgu. Pa nakti aizbraucu, nokārtoju visas lietas, veikalā iepērkos un vakarā braucu atpakaļ uz Liepāju. Nekādus suvenīrus nevedu, jo tad ar to vien nodarbotos. Agrāk suvenīrus pirku pēdējā benzīntankā pirms mājām. Baltkrievija ir interesanta valsts, un mums viņu jārespektē kā labs, strādīgs kaimiņš ar attīstītu industriju. Daudzas lietas varam pamācīties no viņiem. Arī baltkrievi no mums ir mācījušies. Viena loga koncepcija nāca no Liepājas. Esam rīkojuši ‘’Liepājas dienas Minskā’’.

Iebraucot kādā pilsētā, izņemot Minsku, vai nav sajūta, ka atgriežaties 10 gadus atpakaļ?
Ir pat pilsētas, kur liekas, ka atgriežas vēl senāk. Gribētu teikt, ka pa 12 gadiem, ko esmu tur pabijis, viss stipri mainās vizuāli, arī mašīnas ir modernākas nekā mums. Tas, kas mums iztrūkst – daudz cilvēki uz ielām. Bieži vien jau Liepājā tas jau ir ar traģiskuma pieskaņu. Agrāk jau sešos no rīta uz ielām bija daudz cilvēki, tagad, ja kāds no kluba aizklīdis.

Smieklīgākā lieta, ko par sevi esat dzirdējis?
Savu ģimeni pirmajā aprīlī izjokoju, visiem paziņoju, ka iešu politikā. Visi nopūtās, saprotot ar ko tas beigtos. Pajokoju, ka uz diviem gadiem pārceļos uz Baltkrieviju. Viss kaut kas jau par sevi smieklīgs dzirdēts. Pa retam darba partneris apceļ. Kurš mani vienreiz nosauca par ‘’rūpi’’. Tāpēc, ka par visiem rūpējos! Tā ir, jo mēģinām atrast risinājumus uzņēmumiem. No vienas puses pateicība, no otras puses jociņš. Dzīve jau pati par sevi ir smieklīga.

Ko novēlat liepājniekiem šajā dienā?
Vispār novēlu, lai mēs lepotos ar ģimenēm savā pilsētā, ka varam savas ģimenes uzturēt, strādājot un dzīvojot Liepājā. Ja tas realizēsies, tad  būs ieguvums visiem. Tas būtu ilgtermiņa novēlējums, bet īstermiņā – jauku nedēļas nogali, pagarināto atkal (smejas)!

Šodien dzimšanas dienā sveicam Rīgā dzīvojoš oliepājnieci, augstskolas ‘’Turība’’ studenti Kristiānu Tumenu.

Kāpēc nolēmi doties uz Rīgu, nevis studēt Liepājā?
Gribēju kaut ko mainīt savā ikdienā, kā arī jutu, ka man tas jādara. Savu izvēli nenožēloju ne mirkli. Iemesls bija arī augstskola, kurā gribēju mācīties –Biznesa augstskola Turība, Sabiedrisko attiecību fakultāte. Liepājā ir Biznesa augstskolas ‘’Turība’’ filiāle, taču tad tā nepiedāvāja sabiedriskās attiecības. Tā bija kā vēl viena zīme, ka jādodas uz Rīgu! Gribēju pamēģināt, kā ir dzīvot prom no mājām, mācīties lielā pilsētā. Šodien Rīgā jūtos kā mājās. Nevienu brīdi neesmu jutusies šeit nospiesta vai nelaimīga (smaida).

Kādas atziņas esi ieguvusi, dzīvojot Rīgā?
Nevaru dzīvot laukos (smejas). Uz laukiem varu aizbraukt uz divām dienām atpūsties un viss! Tas nav domāts par Liepāju, bet vispār par dziļiem, dziļiem laukiem (smejas). Sapratu, ka man patīk strauja ikdiena un aktīva dzīve, kuru Rīga piedāvā ikvienam, kas to vēlas. Savas mājas nekad neaizmirsīšu –Liepāju! Vienmēr patīkami atbraukt un atpūsties, sajust vēju un ieraudzīt jūras sniegto brīvību.

Vai Rīgā dzīvojošie liepājnieki turas kopā?
Es nedomāju, ka ir tāds jēdziens –‘’Rīgā dzīvojošie liepājnieki’’. Man apkārt ir diezgan daudz cilvēku, kas kaut kādā mērā ir saistīti ar Liepāju. Neteiktu, ka speciāli liepājnieki turas kopā, neesmu novērojusi tādu parādību.

Kuru filmu zini no galvas?
‘’Sekss un lielpilsēta’’. Esmu noskatījusies kādas simts reizes.Pirmajā reizē skatījos un priecājies par tērpiem un kopējo sižetu. Ar katru nākamo reizi sāku piefiksēt filmā atainotās situācijas, dotos padomus dzīvei.

Spilgtākais pēdējā laika notikums?
Domāju, ka šobrīd tie ir vairāki. Pirmkārt, diplomdarbs, kas šobrīd top. ‘’Stipro skrējiens’’, kur skrēju 4.maijā un māmiņas kāzas, ka notika pirms nedēļas. Kāzas bija patīkams iemesls atgriezties Liepājā.  

Kādu dāvanu gribētu saņemt dzimšanas dienā?
Gribētu riteni. Skaistu, baltu, ar rozēm aplīmētu un lielu grozu priekšā. Būtu pasakaini siltajos vasaras vakaros braukāt pa Vecrīgas ielām, vai Liepājā gar jūru…

Vai plāno kādreiz atgriezties Liepājā?
Liepājā ierodos reizi divos mēnešos. Atgriezties dzīvot pavisam neplānoju, domāju, ka palikšu dzīvot Rīgā. Man ļoti patīk Liepāja, bet patīk arī ļoti Rīga. Rīgā saskatu vairāk iespējas savai profesijai.