Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepājā vārda dienu svin 207 Agri un 11 Agritas. Šodien vārdadienā sveicam Agri Rupertu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktors. Tas laikam izsaka daudz. Darbā esmu no 7.30 rītā. Uz mani laikam neattiecas jēdziens "fiksētais darba laiks". Ir, protams, zināmi jautājumi, kas dienas laikā saplānoti, bet praktiski dažreiz jūtos kā ugunsdzēsējs, jo bieži jārisina iepriekš neparedzēti jautājumi un situācijas. Tiesa gan, fiziskā karstuma mazāk.

Kā pavadījāt vasaru? Kādi ir spilgtākie iespaidi pēc tās?
Beidzot pēc ilgiem gadiem atsvaidzināju atmiņā tādu terminu kā "atvaļinājums". Centos to izbaudīt. Paldies maniem kolēģiem, kuri iespēju robežās to man arī ļāva. Mana vasara bija veltīta ģimenei. Manuprāt, nekam svētākam un vērtīgākām to nevar veltīt. Galvenokārt jau mazbērniem, lai iemācītu mīlēt jūru un Liepāju.

Ko darāt, lai iegūtu no rudens visu, ko tas sniedz?
Parasti rudens sākšanos cilvēki uztver kā kaut ko nenovēršami nolemtu, drūmu. Man, pirmkārt, rudens asociējas ar jaunā mācību gada sākumu – jaunu izaicinājumu, jaunu iespēju sākumu. Tas nekas, ka laiks kļūst vēsāks! Vēsumā domas labāk raisās, top jaunas idejas. Manā darbā bez jaunām idejām un inovatīvu pieeju nedrīkstētu strādāt! Rudens ir skaists. Patīk miers dabā... naiva cerība, ka miers būs tikai dabā! Izbaudu rudeni. Tuvojošos mieru, pēdējo krāsu uzliesmojumu pirms pamiera. Ar cerību, ka drīz viss atsāksies.


Vai jums ir kāda sirdslieta, darbs, par kuru "degat"? Kāds?
Protams. Katram cilvēkam, ja vien viņš dzīvo, jūt dzīves garšu, ir sava sirdslieta. Ir ideāli, ja šī sirdslieta sakrīt ar cilvēka algoto nodarbošanos. Daudzi runā par hobijiem, brīvā laika nodarbēm. Ideālā variantā būtu, ja katra darbs būtu līdzvērtīgs hobijam. Padomājiet, ko mēs varētu sasniegt, ja katrs  nodarbotos tikai un vienīgi ar hobiju, kas ir arī darbs! Bet vai vienmēr mēs to varam atļauties?

"Degu" par savu skolu – tehnikumu. Pēc ģimenes, bērniem, mazbērniem – tās ir manas dzīves nākamās prioritātes.

Kura ir Liepājas "pērle", par kuru nerunā vai dara to reti?
Liepājā pati par sevi ir "pērle". Esmu lepns, ka esmu dzimis šeit, ka dzīvoju šeit. Mēs, Liepājas aborigēni, ne vienmēr novērtējam to Dieva dāvanu, kāda mums ir dota. Nerunāju par kādiem atsevišķiem objektiem, Liepāja vai nu ir kaulu smadzenēs, vai nav. Citi varianti ir izslēgti. Vai mēs zinām daudzus "iedzimtos", kuri labi jūtas ārpus Liepājas? Arī es 9 gadus biju ārpus, bet nevarēju neatgriezties.

Ko vēl pilsētā vajadzētu pilnveidot vai attīstīt?
Pilnveidot un attīstīt jau vienmēr var atrast ko, jautājums reducējas uz – ar kādiem līdzekļiem? Manuprāt, pēdējos gados ir izdarīts ļoti daudz. Jauna tramvaja līnija, atbalsts uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, utml. Ir viegli akcentēt to, ko mēs uzskatām kā neizdarību, nesaimniecisku rīcību, bet tas ir tikai mūsu subjektīvais viedoklis. Galvenais, lai attīstība notiek plānveidīgi un sistemātiski.

Kā radāt svētku sajūtu svētkos un arī citās dienās?
Svētki, ko mēs saprotam ar "svētkiem"? Kaut ko neikdienišķu? Ekstraordināru? Man svētki ir Ziemassvētki, bērnu un mazbērnu dzimšanas dienas, dienas, kad ir sasniegts kaut kas nozīmīgs tehnikuma attīstībā. Diena, kad varu pacelt uz ielas kastani un ielikt kabatā. Svētki nav salūts, torte un spīguļi. Pat diena bez spīguļiem, bet ar gandarījumu par paveikto ir svētki. Vislabākie svētki nāk no iekšienes.

Jūsu novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Priecāties! Par jebko. Par datumu. Par 24. septembri. Par to, kas šovasar bijis. Par to, kas būs. Par to, ka dzīvojam DIEVZEMĪTĒ.  Vienkārši, priecājamies, jo mēs esam laimīgi, ne tā?!