Kā žurnālistei man Liepājas pašvaldības darbā nācies iedziļināties vienmēr – kā mēdz teikt, tā bija viena no manām pastāvīgajām tēmām.

Vērojot norises Liepājas pašvaldībā, īpaši – pēdējos gados, atkal un atkal esmu brīnījusies gan par dīvainiem un noteikti ne visu liepājnieku interesēs pieņemtiem lēmumiem, gan par deputātiem pašiem, no kuriem liela daļa funkcionē kā balsošanas mašīnas – bez sava viedokļa, bez iedziļināšanās piedāvātajos lēmumprojektos, reizēm pat vispār nesaprotot, par ko tiek balsots.

Protams, esmu par to arī rakstījusi, paužot savu attieksmi, esmu kritizējusi to, kas man nav bijis pieņemams. Taču esmu arī sapratusi, ka tā sauktās „ceturtās varas” iespējas ietekmēt lēmējvaru un izpildvaru Liepājā no sasaukuma uz sasaukumu, no gada uz gadu ir gājušas mazumā.

Tāpēc, manuprāt, ir vērts „pāriet frontes” līniju un mēģināt ietekmēt Rožu ielas nama lēmumus „no iekšpuses”. Tieši tāpat, kā liepājniekiem 1.jūnijā, manuprāt, ir vērts iet uz vēlēšanu iecirkni, jo pretējā gadījumā viņi tik un tā nobalsos, taču – par vakardienu...

Kāpēc es startēju tieši Nacionālās apvienības sarakstā? Tāpēc, ka nacionāla pašapziņa un nacionālas valsts ideja atbilst manai audzināšanai un pārliecībai.

Startēt Nacionālās apvienības sarakstā ar otro numuru, pārstāvot TB/LNNK, ir liels gods un liela atbildība, jo vairāk tāpēc, ka neesmu piederīga nevienai partijai. Taču vienīgais, ko varu solīt gan vēlētājiem, gan partijai – pieņemot jebkuru lēmumu, par liepājnieku interesēm iestāšos kā par savējām.

Publikāciju apmaksā Nacionālā apvienība