Ceturtdien, 20.augustā, pulksten 14 Liepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos" pagalmā K. Ukstiņa ielā 7/9 notiks tikšanās ar fonda "Sibīrijas bērni" radošo komandu, tiks demonstrēti fragmenti no fonda uzņemtajām filmām, kurās skarti uz Sibīriju izsūtīto liepājnieku dzīves stāsti, informē Liepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos" vadītāja Sandra Šēniņa.

Tikšanās reizē rādīs fragments no filmas "Tēvi tur" par Zigfrīda Muktupāvela braucienu uz Kazahstānu, lai sameklētu sava tēvabrāļa kapavietu.

Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Darba pienākumu dēļ Zigfrīds nevar atbraukt uz Liepāju, bet telefonsarunā viņš labprāt pastāstīja, kāpēc bija svarīgi doties uz Kazahstānu.

Gadu desmitiem kopš tēva brāļa nāves bija pārtrūkuši sakari ar viņa ģimeni, Zigfrīds Muktupāvels gribēja atrast savus radiniekus un savām acīm redzēt to vietu, sajust tos apstākļus, kādos izsūtītie dzīvoja.

Viņam laimējās Kazahstānā atrast divas savas māsīcas, liels pārdzīvojums bija arī atrast onkuļa kapu. "Tu brauc un skaties, un liekas, ka esi nonācis nekurienē.  Cerības ko atrast ir tuvu nullei. Iepriekšējo ekspedīciju dalībnieki jau bija piedzīvojuši, ka vispār neko neatrod, tikai aizaugušus krūmus. Bet tad tu iebrauc ciematā, un piecu minūšu laikā veikala pārdevēja tevi aizved, un tu satiec savu māsīcu, tas ir ļoti emocionāls brīdis," pastāsta mūziķis.

Zigfrīds Muktupāvels ir gandarīts par braucienu, par draudzīgo uzņemšanu, par to, ka iepazinās ar savām māsīcām, par Dzintras Gekas emocionāli mākslinieciski uzņemto filmu "Tēvi tur", vienīgi piebilst, ka tēva brālis meitām par savu arestu nebija stāstījis pilnīgi neko, viņām šie notikumi ir sveši.

Tāpēc jautājums, vai mums jāzina vai nav jāzina šīs skaudrās vēstures lappuses, viņaprāt, ir muļķīgs. "Tas vienkārši ir obligāti jāzina. Ja tu nezini savu vēsturi un pagātni, tad tas ir pavisam bēdīgi. Tas noteikti ir jāzina. Protams, mēs nevaram dzīvot un katru dienu raudāt un krist ceļos, bet savas tautas vēsture ir jāzina," pārliecināts Zigfrīds Muktupāvels.

Mūziķis Zigfrīds Muktupāvels savu vārdu ieguva par godu tēvocim, kurš Latvijā neatgriezās. Tēva brāli Zigfrīdu Muktupāvelu 1940.gada 20.oktobrī 19 gadu vecumā arestēja Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā par piedalīšanos jaunatnes pretošanās kustībā Aglonas ģimnāzijā. Vēlāk 1949.gada 25.martā uz Sibīriju izsūtīja viņa ģimeni.

Pasākumā 20.augustā  Liepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos" pagalmā K.Ukstiņa ielā 7/9 piedalīsies režisore un producente Dzintra Geka, komponists Pēteris Vasks, liepājnieks, režisors Armands Zvirbulis, operatori Viktors Grībermans un Aivars Lubānietis, aktieri un režisori – Valdis Lūriņš un Mārtiņš Vilsons.

2001.gadā, 60 gadskārtā kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas, Latvijas televīzijā notika fonda "Sibīrijas bērni" pirmā  konference – tiešraide. Kopš tā laika katru gadu notikušas konferences, ekspedīcijas uz Sibīriju, izveidotas filmas.

Tikšanās reizē tiks rādīti fragmenti no filmas "Magadana, Susumana", kur redzamas brāļu Vilsonu dzimtās vietas Magadanas apgabalā, fragmenti no filmas "Tēvi tur" par Zigfrīda Muktupāvela braucienu uz Kazahstānu, lai sameklētu sava tēvabrāļa kapavietu. Par godu tēvabrālim Zigfrīds nosaukts viņa vārdā. Vēl tiks demonstrēts fragments no filmas "Evenkijas apgabals, Tura", kur dzimis Valdis Lūriņš.

Pasākuma dalībnieki stāstīs par saviem pārdzīvojumiem ceļojuma laikā, par motīviem, kāpēc viņiem bija svarīgi doties uz Sibīriju, par to, kas palika aiz filmu kadriem. Tā būs  emocionāla, atklāta, informatīva saruna, lai atcerētos cilvēkus, kurus lielākā vairumā gadījumu bez tiesas un sprieduma sarkanā terora ēnā lopu vagonos izveda uz Sibīriju.

Savukārt turpat muzeja filiāles telpās skatāma šogad pavasarī tapusī izstāde "Dzīvesstāsti sarkanā terora ēnā", godinot to cilvēku piemiņu, kuru dzīves un dzīvības tika upurētas, padomju varai ienākot Latvijā, kā arī cienot un novērtējot tos cilvēkus, kas uzdrīkstējās stāties pretī padomju režīmam.

Izstāde izvietota visās muzeja filiāles pirmā stāva telpās un stāsta par notikumiem, kas aptver laika posmu no 1939. gada līdz pat Atmodas laika sākumam astoņdesmitajos gados. Tā tapusi ar Latvijas Okupācijas muzeja atbalstu.

Pasākums tiks organizēts, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus. Pasākumu laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana, kas var tikt izmantota publicitātes nolūkos.