Kā teikts Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā, pirms 105 gadiem nošauts revolucionārs Jēkabs Dubelšteins, kurš šeit vairāk pazīstams ar viņa vārdā nosaukto ielu.

Revolucionārs un kaujinieks Jēkabs Dubelšteins dzimis 1883.gada 25.oktobrī Bauskas apriņķa Bērzmuižas pagasta Bērzes muižā. Mācījies Bauskas un Rīgas apriņķa skolās. Kopš 1903.gada – Latvijas sociāldemokrāts. No 1902. līdz 1905.gadam bijis telegrāfa ierēdnis Rīgā, vēlāk Aizputē. 1905.gadā – telegrāfa mehāniķis Liepājas centrālā pasta telegrāfa stacijā. 1905.gadā kļuva par Liepājas sociāldemokrātu organizāciju apvienotās komitejas locekli.

Uzkūdīja 15.11.–7.12.1905 notikušo Liepājas pasta darbinieku streiku. Sarīkoja uzbrukumu Grobiņas cietumam un Rīgas slepenpolicijai. Helsingforsā piedalījies J.Lutera vadītajā uzbrukumā Krievijas bankai. 1907.gada augustā apcietināts, spīdzināts un Rīgā nošauts. Vecliepājā ir Jēkaba Dubelšteina vārdā nosauktā iela. Sabiedrībā ir bijuši strīdi vai turpināt dēvēt ielu viņa vārdā, tomēr tagad diskusijām pielikts punkts.

1999.gadā vēsturnieks G.Silakaktiņš laikrakstā "Diena" pauda viedokli, ka Liepājā jau pietiek nepārdomāti pārdēvētu ielu. "Tā ir mūsu vēstures projām sviešana, kas deformē mūsu vēsturisko atmiņu un mugurkaulu," sarunā ar "Dienu" tēlaini izteicās G.Silakaktiņš, "lielajā pārdēvēšanas vilnī 1992.–1993.gadā man izdevās nosargāt no pārdēvēšanas 1905.gada ielu (agrāk caram Nikolajam II par godu saukta Paviljona iela), Matīsa Gūtmaņa (bijusī Karlīnes), Ferdinanda Grīniņa (bij. Annas) ielu. Gūtmanis, Grīniņš un Dubelšteins bija piektā gada revolucionāri un visus trīs 1906.–1907.gadā nošāva cara žandarmi. Dubelšteina (agrāk Marijas) ielas pārdēvēšana būtu tikai iesākums, lai vispār svītrotu jaunāko laiku vēsturi un latviešiem traģisko 1905.gadu no atmiņas. Jau esam izmetuši jaunstrāvnieka Jaņa Jansona-Brauna vārdā nosaukto ielu, kāda Liepājā bijusi trīsdesmitajos gados."