Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Dace (303), Veronika (161), Paula (161) un Rihards (159).

Toties šodien vārda dienu atzīmē 14 Dailas, 161 Veronika un 21 Dominiks. Šodien dzimšanas dienā sveicam režisoru Valdi Lūriņu.

Vai saistīt savu dzīvi ar teātri bija jūsu bērnības sapnis?
Zināmā veidā tā bija nejaušība. Es vairāk biju tendēts uz sportu, bet pilnīgi nejauši nokļuvu teātra vidē un tajā arī paliku. Darbojos bijušajā Pionieru teātrī, kurā piedalījās arī kādreizējā kultūras ministre, toreiz vēl jauna meitenīte Karina Pētersone. Viņas tēvs, Pēteris Pētersons, bija Dailes teātra galvenais režisors un viņš mani uzaicināja aizvietot saslimušu aktieri – tad es mācījos kādā desmitajā klasē. Tā es paliku Dailē un pēc tam nonācu Teātra fakultātē.

Kādas ir lielākās grūtības strādājot par režisoru?
Tās ir divas. Pirmkārt, tu esi atbildīgs par to cilvēku likteni ar kuriem kopā strādā, jo ir jānonāk pie pozitīva rezultāta. Par visu šo procesu nav tikai labas atmiņas, jo tu kaut kādā veidā apgrūtini cilvēkiem dzīvi, bet tas diemžēl ir šīs profesijas risks.
Otrkārt, tā ir pašdisciplīna, kas jāievēro, jo tev ir jābūt zināmā kondīcijā, sagatavotam un darbs kopā ar aktieriem jāvirza uz priekšu.

Kura no izrādēm jums kā režisoram ir bijis kā lielākais izaicinājums?
Ir bijuši divi tādi lielākie izaicinājumi – viens saistās ar rokoperu "Lāčplēsis", jo praktiski šo izrādi iestudējām, tā teikt, pa visādiem stūriem un uz skatuves mēs nonācām stipri vēlu. Principā neviens nevarēja paredzēt kāds būs gala rezultāts – šis bija pirmais izaicinājums, kurš beidzās pozitīvi. Un otrais izaicinājums saistās ar mani pašu, jo katram gadās grūtie dzīves periodi, un šādā laikā Juris Bartkevičs izvēlējās mani par izrādes "Kaupēn, mans mīļais" režisoru. Un, lai arī man bija grūts periods, viņš turēja vārdu un es Kaupēnu iestudēju. Tas man bija ļoti liels aizkustinājums, jo šī izrāde palīdzēja pārvarēt visas pārējās grūtības. Zināmā mērā katrs savu profesiju izvēlas, lai kaut kādā veidā piepildītu sevi ar to, kas trūkst ikdienā, bet tas nenozīmē, ka ikdienas dzīve ir slikta, nebūt nē.

Visvairāk esat strādājis Liepājas teātrī un Nacionālajā teātrī. Kā jūs raksturotu Liepājas teātra aktieru trupu salīdzinājumā ar Nacionālā teātra aktieriem?
Salīdzināt to ir ļoti grūti. Liepājas trupa vienmēr ir bijusi kompaktāka. Tas ir mazākas pilsētas dēļ, un tāpēc, ka viņiem ir bijuši mazāk blakus darbiņi, kā teātriem galvaspilsētā. Kopš 1982.gada, kad sāku strādāt Liepājā, šī trupa vienmēr ir bijusi gatava darbam un, kā to lai saka, kārtējo uzvedumu neuztver kā kārtējo – viņi to uztver kā jaunu ceļu, kā cerību, īpaši tad, kad ir gājis grūti ar skatītājiem. Man ļoti patīk tas pozitīvais patriotisms, kas vienmēr ir Liepājas teātrī!
Piemēram, ar Valmieru ir tāda sajūta, ka šī pilsēta mani nepieņem – nav runa par teātri, bet pilsētu – ar Liepāju ir savādāk.

Ar kāda žanra izrādēm jums pašam vislabāk patīk strādāt?
Jebkurš darbs zināmā veidā ir interesants, bet, ja nerunā par savu, bet citu kolēģu darbu, tad man vienmēr ir interesantas jaunatklāsmes. Kad, piemēram, kādā zināmā materiālā pēkšņi tiek izceltas neparastas lietas. Zināmā veidā tas ir viens no iemesliem, kāpēc skatītājs iet uz teātri – tā ir šī neparastības meklēšana. Tas faktiski ir arī viens no aktiera uzdevumiem, lai viņš neierūsētu, paplašinātu savas robežas un meklētu arvien jaunus izaicinājumus – režisoriem ir tāpat.

Kur gūstat spēkus un rodat jaunu iedvesmu?
Dabā, cilvēkos un pozitīvās emocijās – vai tas būtu pasaules čempionāts daiļslidošanā, vai kādu sportistu pēkšņi panākumi, vienkārši viss, kas saistīts ar kādu patiesu emociju. Jo faktiski emocijas ir tās, kas mūs darbina – ja emocijas nav vai zināmā veidā ir tādā kā dīķa līmenī, tad skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā ar cilvēka dzīvi un pašam ir jāmēģina šinī dīķī iesviest kādu akmeni.

Kāds ir jūsu mīļākais ēdiens?
Frikadeļu zupa un peldošās salas.

Kā plānojat atzīmēt savu dzimšanas dienu?
Grūti pateikt, tā kā iznāks. Neapšaubāmi, kāds brīdis būs jāpavada arī mājās, satikšos ar saviem bērniem.

Jūsu novēlējums visiem, kam arī šodien ir svētki!
Es domāju, ka 4.februāris vispār ir viena no labākajām gada dienām! Pazīstu daudzas radošas sievietes, kurām vārds ir Daila un Veronika! Un arī visiem 4.februāra vārda un dzimšanas dienas gaviļniekiem es novēlu radošumu!