Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šonedēļ populārākie vārdi Liepājā ir Laura (322), Anastasija (421) un Armands (188).

Liepājā vārda dienu šodien atzīmē 1 Alfs,  3 Bernadetas, bet nesvin neviens Mintauts.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) flautisti Anitu Barloti.

Vai esat liepājniece?
Pēc izcelsmes esmu rīdziniece. Pārcēlos uz Liepāju pirms sešiem gadiem, saistībā ar darbu Liepājas simfoniskajā orķestrī.

Kas pašlaik ir aktuālākais Liepājas simfoniskajā orķestrī?
Pēc Lieldienu programmas nākošais ir Skolu koncertu projekts. Brauksim pa skolām, stāstīsim bērniem par 20.gadsimtu mūziku. Cik noprotu, akcents būs uz mūziku, kas rakstīta priekš kino.

Kāpēc spēlējat flautu, nevis, piemēram, vijoli?
Tā ir diezgan sena vēsture. Pirms, kādiem 22 gadiem mācījos Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Rīgā, spēlēju klavieres. Laikam fiziskie dotumi nebija īstie – gari pirksti, lielas rokas. Mana pirmā flautas skolotāja uzņēma jaunus audzēkņus. Kad vecāki aizveda uz pirmo tikšanos ar skolotāju, ieraudzīju to mazo flautiņu – mazā kastītē ar daudz spožām sudraba podziņām, es biju apburta un teicu: “Jā!”. Pa īstam šo instrumentu  atklāju tikai studējot augstkolā. Tas bija nosprausts ceļš.

Kura ir neparastākā vieta, kur esat spēlējusi flautu?
Tas bija viesos pie mammas kolēģes Vecpiebalgā – vēls vakars, tumšs, dzīvojamās mājas priekšā  notika pasēdēšana tuvu draugu lokā. Visi izteica vēlmi dzirdēt, kā spēlēju flautu. Pāris metrus no mājas atradās topošai pirtiņai ielieti pamati. Tā es tur spēlēju, sēžot uz tiem pamatiem  –  netālu no ugunskura, pilnīgā klusumā, saplūstot ar dabu. Tas bija diezgan sireāli.

Kādiem jābūt dotumiem, lai spēlētu flautu?
Vēlmei spēlēt! Ja runājam par īpašiem fizioloģiskiem dotumiem, tad nav tādiem jābūt. Jābūt darba spējām un nedaudz talantam. Bet tas attiecas uz jebkuru mūzikas instrumentu. Flautu teorētiski var spēlēt jebkurš.

Kas mūzikā jūs iedvesmo?
Pati mūzika! Koncertos, kuros piedalos, dažreiz izdodas nedaudz “pacelties”  virs zemes, šādu enerģiju nav iespējamms iegūt klausoties mūzikas ierakstus, tas iespējams tikai pašam piedaloties. Notiek enerģētikas apmaiņa starp mūziķi un klausītāju. Ja vēl abas puses tiek uz viena viļņa... Dod un uzreiz saņem atpakaļ. Šādu brīžu dēļ ir vērts dzīvot, cīnīties. Pēc šādiem emocionāliem pacēlumiem ir grūti atgriezties ikdienas rutīnā. Vēl ilgi pēc tam gribas “lidot”. Tas nenotiek bieži, tāpēc šie brīži ir tik īpaši.

Kādi kuriozi bijuši koncerta laikā?
Mēģinājumos nepārtraukti ir nelieli kuriozi, jo esam jauns, dzīvs kolektīvs. Arī diriģents pastāsta kādu joku vai kaut ko no savas pieredzes. Bija gan viens atgadījums! LSO bija projekts ar Liepājas teātri – mūzikls “Vestsaidas stāsts”. Pašā izrādes sākumā aktieriem bija deja ar koferiem. Vienā brīdī viens no aktieriem nenoķēra koferi un tas lidoja tieši zem skatuves “bedrē”, kur sēdēja orķestra mūziķi. Paldies Dievam, nevienam netrāpīja. Svars plus ātrums varēja radīt lielu postu.

Vai gaidāt “Lielā dzintara” koncertzāli?
Tas šķiet tik nereāli… Ja būs, tad priecāsimies. Protams, mēs visi gaidām.

Liepājas simboli?
Ļoti raksturīgas ir tās notiņas, kas vijas cauri Liepājai. Tad rokkafejnīca, “Pūt, vējiņi” estrāde. Nu jau arī Kūrmājas prospektā izvietotās bronzas skulptūras, kas veltītas Liepājas neoficiālajai himnai “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Nezinu nevienu citu pilsētu, kam būtu rakstīta himna.

Novēlējums šīs dienas svinētājiem?
Pacelt galvas, ieelpot pavasari un atcerēties, ka viss, kas notiek – notiek uz labu!