Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Roberts (339), Lidija (307) un Antons (142).

Šodien vārdu dienu svin 24 Robertas, 339 Roberti, 65 Raiti (Raitis) un 2 Raiti (Raits).

Vārda dienā sveicam Liepājas simfoniskā orķestra kontrabasistu Raiti Eleri.

Kas jums šobrīd ir aktuālākais dzīvē?
No privātās dzīves aktualitātēm šobrīd svarīgākais ir mana ģimene, jo kopš dēla piedzimšanas svarīgs ir viss, kas saistīts ar viņa ikdienu. Savukārt darba jomā šobrīd svarīgi labi sagatavoties šās nedēļas Liepājas simfoniskajā orķestra koncertam „Budapešta – Vīne – Liepāja”.

Kāds bija jūsu ceļš līdz Liepājas simfoniskajam orķestrim?
Nāku no lauku vides, Saldus novada Kalnu ciemata, kas tajā laikā bija kolhozs „Jaunais komunārs”. Lai gan ciematiņš mazs, tomēr to apdzīvoja inteliģenta un darboties griboša sabiedrība, kam arī kultūra bija viena no dzīves svarīgākajām sastāvdaļām, jo ne jau velti kultūras nams ir viens no iespaidīgākajiem, kādu man nācies redzēt lauku ciematos! Tika uzcelta jauna skola, kurai pievienoja arī bērnu mūzikas skolu. Tika meklēti jauni audzēkņi un uzrunāja arī mani – iestājos vijoļspēles klasē.

Skolas laikā apmeklēju dažādas sporta nodarbības un mūzikas skolu. Labi padevās gan sports, gan mūzika, tāpēc pēc mūzikas skolas beigšanas nevarēju izšķirties, ar ko nodarboties tālāk, bet liktenis pagriezās tā, ka izvēlējos mūziku. Lielu lomu laikam nospēlēja arī tas, ka mana tagadējā dzīvesbiedre devās turpināt mūzikas ceļu E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. Kopā gan iestājāmies, gan pabeidzām. Turpinājām izglītoties, un nu esam arī kolēģi gan Emīla Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā, gan Liepājas simfoniskajā orķestrī.

Kā kontrabass kļuva par jūsu mūzikas instrumentu?
Bērnu mūzikas skolu pabeidzu kā vijolnieks, taču īstas pārliecība, ka vēlos turpināt spēlēt vijoli man nebija, tāpēc vijoļspēles skolotāja ieteica pāriet uz kontrabasu. Tolaik man likās, ka šis instruments vīrietim piestāvētu daudz labāk, tāpēc nolēmu pamēģināt. Tomēr mūzikas vidusskolā iestājos kā vijolnieks, bet pabeidzu kā kontrabasists!

Paralēli mācībām mūzikas vidusskolā, ar puišiem savā dzimtajā ciematā nodibinājām grupu „Full House”, kur pašmācības ceļā apguvu arī basģitāras spēli, kas ir viens no maniem instrumentiem arī šobrīd.

Vai bērnībā uz mūzikas skolu devāties ar prieku?
Kā jau vairumam bērnu, bija brīži, kad citas intereses gribēja ņemt virsroku, taču man laikam palaimējās, ka mācījos pie tādas skolotājas, kas prata, neskatoties uz to, ka nebiju katru reizi pietiekami sagatavojies vai arī biju kādu stundu iemainījis pret basketbola vai futbola spēli stadionā, noturēt un veidot interesi, prieku par mūziku līdz pat pēdējai klasei. Paldies arī mammai, ka viņa allaž mācēja ar labestīgām viltībām panākt, lai pabeidzu kārtējo mācību gadu godam.Tagad to visu ļoti novērtēju!

Vai atmiņā palicis kāds iespaidīgāks koncerts vai uzstāšanās?
Spēlējot Liepājas simfoniskajā orķestrī, koncertu bijis ļoti daudz, un daudzi bijuši interesanti, bet visspilgtāk atmiņā ir palicis 2008.gada koncerts „Arēnā Rīga”, kad kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un koriem atskaņojām grandiozo Gustava Mālera 8.simfoniju, kas tiešām bija iespaidīgi, jo uz vienas skatuves ar tik daudz mūziķiem nebiju spēlējis!

Populārajā mūzikā visspilgtāk atmiņā palikušas uzstāšanās ar grupu „Full house” 2008.gada festivālā „Saldus saule”, un ar grupu „Da capo” konkursā „Stage Number One 2010”, kur arī plūcām uzvarētāju laurus.

Kādu mūziku pats labprāt klausāties?
Klausos jebkura veida mūziku – viss atkarīgs no mūzikas kvalitātes un tā brīža garastāvokļa

Kādu dāvanu vēlētos saņemt?
Materiālas dāvanas, protams, ir patīkamas, bet dāvanā labprāt saņemtu citas vērtības – veselību sev, ģimenei un tuviem cilvēkiem tagad un arī turpmāk!

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki?
Man dzīvē palīdzējusi miera saglabāšana visās situācijās, to novēlu arī pārējiem gaviļniekiem!