Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Jūlija (357) un Valentīns (85).  Šodien svin 81 Laima un 23 Laimdotas.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas teātra aktieri Edgaru Pujātu.

Kāda veida lomas jums vislabāk patīk spēlēt?
Ja ir kāds labs materiāls, labs zvaigžņu stāvoklis un labi partneri, tad, protams, ir jauki un jautri spēlēt komēdijās, bet tas ir ļoti grūti, lai cik dīvaini arī neliktos. Esmu teicis un atkārtošos, ka komēdijās spēlēt ir grūtāk, kā traģēdijās – manuprāt, cilvēku patiesi sasmīdināt ir daudz sarežģītāk nekā saraudināt vai aizkustināt. Cilvēks pats par sevi ir jūtīgs un, teiksim, asara ātrāk izspiežas nekā smiekls. Tāpēc, lai komēdijās patiesi, no sirds cilvēku sasmīdinātu, aktierim vajadzīga ļoti liela piepūle un nopietnība. Principā man vairāk vai mazāk patīk arī nopietni darbi.

Kas jums palīdz noskaņoties lomai?
Lielākā vai mazākā mēra, kad es gatavoju kādu darbu, man nepieciešams mazliet vientulības. Ja tas ir pirms kādas nopietnas izrādes, tad esmu mazrunīgs un ierāvies sevī – koncentrējos lomai. Tas katram ir individuāli, es vēlos sevī nokoncentrēties. Cits varbūt vairāk vērsts uz āru – viņam ar kādu jārunā, jādzer daudz tējas, kafijas, jāuzpīpē.

Un kā izejat no lomas?
Iziet no lomas ir daudz vienkāršāk – atnāku uz teātra bufeti un izeju mierīgi ārā; un nekāda vaina (smejas)! Vēl pārrunāju ar kolēģiem, kas ir, kas nav bijis un tad jau bufetē tas arī paliek.

Katrā aktierī ir kaut kas no mūsu lomām, es par to nešaubos, bet uz mājām to līdz ņemt nevajag. Tāpat jau uz ielas cilvēki īpatnēji smīn, kad tu ej pretī, jo atceras kādu lomu, ko esi spēlējis!

Vai jau bērnībā zinājāt, ka vēlaties būt aktieris?
Jā, tā varētu teikt. Pats jau tajā laikā varbūt vēl to neapzinājos, bet katrā ziņā to lielākā vai mazākā mērā izšķīris liktenis un cilvēki, kas mani bīdījuši. Varētu teikt, ka pašam tāda liela apņēmība, ka es nu tagad būšu aktieris, nav bijusi. Tā vienkārši sanāca. Ļoti daudz piedalījos pašdarbībā, un zinoši, labi cilvēki no malas redzēja, ka tas, kas man ir, nedrīkst pazust un tāpēc attiecīgi ļoti palīdzēja.

Ar ko aizraujaties savā brīvajā laikā?
Es sevi mazliet piedēvēju pie multimāksliniekiem, jo man patīk darīt daudzas lietas. Glezniecība, kam pieķeros diezgan reti, šad tad uzrakstu arī dziesmas, kuras domātas konkrētiem cilvēkiem un pārējo laiku aizņem darbiņi ārpus pilsētas, kurus veicu laukos. Bet par saviem lielākajiem hobijiem sauktu gleznošanu un dziedāšanu. Daudz laika paņem arī jaunu teatralizēti muzikālu programmu veidošana.

Pēdējā laikā muzicējat kopā ar dēlu Kristapu Pujātu. Vai apsverat arī ideju par kopīgi ierakstītām dziesmām, mūzikas albūmu?
Kopīgu albūmu nē, bet dziesmu gan. Ja viss labi izdosies, plānoju uz pavasara pusi izdot solo albūmu – gan ar savām dziesmām, gan to cilvēku dziesmām, ko esmu dziedājis. Šis ir tāds projekts, par kuru varu teikt – tas noteikti būs, bet, kad precīzi, vēl nezinu. Esmu izdomājis, ka vienu manu dziesmu iedziedāsim kopā ar dēlu. Mēs šad tad arī kopā pakoncertējam un mūsu tuvākais koncerts būs tieši Sieviešu dienā, 8.martā VEF Kultūras pilī. Tur vēl varēs dzirdēt Hariju Ozolu, Santu Zapacku un vērot dejotāju priekšnesumus. Mēs lauzīsim sirdis – vecais, jaunais (smejas)! Varbūt arī Liepājā kaut ko kopā uztaisīsim!

Kāds ir jūsu mīļākais ēdiens?
Es neesmu izvēlīgs – no tā, kas mājās, varu pagatavot jebko! Man ļoti garšo siera pankūkas un tādas lielas, vārītas mīklas klimpas, kurās iekšā biezpiens, sacepts speķītis, sīpols. Aizmirsu šī ēdiena nosaukumu, bet atceros, ka tādas taisīja mana vecāmāte. Lietuviešiem ir savi cepelīni, un šie ir tādi kā latviešu cepelīni, kas man ļoti, ļoti garšo!

Vai gribētu, lai par jums saraksta grāmatu?
Vai gribētu!? Es pats par sevi uzrakstīšu! Pienāks laiks un es uzrakstīšu – man nevajag, lai kāds cits to dara, jo kas gan labāk par mani zina, ja ne es pats! Pēc gadiem man nebūs ko darīt un rakstīšu grāmatu (smejas)!

Vai ir bijis kāds jūsu tēlots personāžs, kas spilgti palicis atmiņā?
Jā, tā ir Kaķīša loma izrādē "Kaķīša dzirnaviņas". Savā mūzikas diskā es arī iedziedāšu vienu dziesmu no šīs izrādes – "Kapeiciņa", kuru komponējis Valdis Zilveris. Man patīk Kārlis Skalbe kā autors – gan bērnībā, gan tagad un, kad Ivars Lūsis iestudēja „Kaķīša dzirnaviņas” un es tēloju Kaķīti, tad man nez kāpēc lieliskas sajūtas palikušas tieši no šīs izrādes – tā gaišuma, siltuma. Tajā pašā laikā uz manu mazbērnu lomām pretendēja arī mani dēli, bet viņi nespēlēja, jo redzēja mani tādā stāvoklī, kaesmu izmests, pazemots – viņi vienkārši nespēja uz to noskatīties – to labi atceros. Arī visas dziesmas un filozofija, kas izrādē tika pateikta – tā visvairāk iespiedusies atmiņā. Vienmēr, kad domāju par to, man skrien skudriņas.

Kā atzīmēsiet savu dzimšanas dienu?
Dižu plānu nav, jo dzimšanas diena nav nedz liela, nedz apaļa. Domāju, ka uz 45 gadu jubileju uztaisīšu kādu lielāku koncertu, bet tagad tā vienkārši ģimenes lokā pasēdēsim. Esmu apsolījis, ka uztaisīšu kārtīgu cepeti!

Varbūt ir kāda īpaša dāvanu, ko gribētos saņemt?
Es uzskatu, ja gribi cilvēkam kaut ko dāvināt, tad viņam jādāvina tiešām kaut kas sirdij vai arī praktisks. Tā kā esmu zemnieks, tad man var dāvināt praktiskas lietas – instrumentus un materiālus! Praktiska lieta vienmēr būs pielietojama! Bet nu tas tā – jokam, jo katru dāvanu, kas nāk no sirds, prieks saņemt!

Jūsu novēlējums visiem šodienas svētkos!
Es jau pieturos pie tās parastās lietas – galvenais, lai cilvēkam ir veselība, nav nekādas depresijas, jo, ja māc grūtsirdība, tad skaidrs, ka lietas neiet uz priekšu. Sasniegt visus mērķus, tāpat kā es centīšos sasniegt savējos! Mēs, ūdensvīri, zinām, ko darām! Dažreiz izlejam baigos ūdeņus, bet tos arī paši sasmeļam un ejam uz priekšu!