Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem vārda dienu svin 75 Edītes, 2 Andžeji, 2 Andži un 4 Esmeraldas. Dzimšanas dienā sveicam pianisti Agnesi Egliņu.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu pianiste, dzimusi Liepājā, mūziķu ģimenē. Savu pirmo muzikālo izglītību ieguvu Emiļa Melngaiļa mūzikas skolā un par to saku paldies saviem pedagogiem, īpaši jau manai pirmajai klavierskolotājai Anitai Poļanskai.
Kad man bija 14 gadi, mana dzīve ļoti mainījās, jo mūzikas studijas turpināju apgūt E. Dārziņa mūzikas vidusskolā, Rīgā. Par šo lēmumu (kas tika pieņemts bez manas piekrišanas!) es no sirds pateicos manai mammītei Dzintrai Salmiņai un tuvam ģimenes draugam Tatjanai Juškinai, jo tas bija drosmīgs un diezgan liktenīgs lēmums. Kapēc liktenīgs? E. Dārziņa mūzikas vidusskola ir specializēta mūzikas skola, kur mācījās un mācās Latvijas talantīgākie jaunieši. Līmenis skolā bija ļoti augsts! Protams, sākumā tas nemaz nebija viegli, jo mani klasesbiedri spēlēja ļoti labi un profesionāli, bija ārkārtīgi varoši un zinoši.

Taču paralēli visām grūtībām bija mūziķu vide, koncertu un operas izrāžu iespaidi, iegūtās zināšanas, brīnišķīgi skolotāji un visbeidzot iemīlēšanās mūzikā, kas pilnībā mainīja manu dzīvi un ļoti nopietni novirzīja mūziķes karjerai. Pēc Dārziņiem viss gāja secībā – studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā – bakalaura grāds, tad maģistra grāds. 2012.gadā saņēmu īpašo Šveices valdības stipendiju maģistra studijām. Šogad ar izcilību absolvēju Cīrihes Mūzikas augstskolu un ieguvu savu otro maģistra grādu, specializētu kamermūzikā.

Kāda ir jūsu ikdiena?
Īsumā – klavieres, kafija un e–pasti.
Ja nopietni, tad mana ikdiena vistiešākajā veidā ir saistīta ar mūziku, ar klavierēm, ar vingrināšanos, ar mēģinājumiem. Daudz klausos klasisko mūziku, meklēju jaunu repertuāru, domāju par aktuāliem un nākotnes koncertiem. Caur ierakstiem un pieejamo informāciju internetā iepazīstu mūziķus, kuri darbojušies un darbojas mūzikas pasaulē. Interesējos par komponistiem, par mūzikas un kultūras vēsturi. Mēģinu sevi pēc iespējas vairāk izglītot, lai būtu vairāk atbilžu nekā jautājumu.

Kādēļ jūsu instruments ir tieši klavieres, nevis kāds cits?
Atceros, ka bērnībā man bija mazas, sarkanas rotaļklavierītes, tās man dikti patika klimperēt. Kad man bija pieci gadi, omīte nopirka īstas klavieres un, protams, kādam tās bija jāspēlē, tad nu tas “kāds” biju es. Man ļoti patika spēlēt un iepriecināt omīti. Un vēl par vingrināšanos man tika sagādāti visādi našķi – nu kā varēja nespēlēt... Desmit reizes vajadzēja izspēlēt kādu grūto vietu un konfekte bija kabatā.

Kas jums mūzikā ir tuvākais (izpildītāji, žanri)?
Viennozīmīgi man tuvākais žanrs ir instrumentālā un vokālā kamermūzika. Tā ir unikāla sajūta, kad uz skatuves vairāki mūziķi saspēlējas un izbauda kopīgās harmonijas, tā brīža emocijas un mūzikas mirkļus. Man patīk arī vokālā mūzika, jo tā ir lieliska iespēja baudīt dzeju un mūziku vienlaicīgi. Man šķiet, ka ir forši, ja draugi vakarā sanāk kopā, gatavo vakariņas un tad kopīgi tās bauda, tāpat ir arī labu kamermūziku – mēģinājumu process un tad pats koncerts kā augstākais baudījums.
Vēl man ļoti patīk saspēle ar orķestri, un jāsaka, ka arī tā, manuprāt, ir liela kamermūzika. Šogad 21. Starptautiskajā Pianisma Zvaigžņu festivālā sadarbojos ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Atvaru Lakstīgalu. Kārļa Lāča klavierkoncertā mēs, visi mūziķi, uz skatuves bijām vienā elpas vilcienā, vienā pulsā, kopīgā emocijā, sapratāmies bez vārdiem un baudījām mūziku. Katra atskaņojuma sekunde bija unikāla, jo otras tādas vairs nekad nebūs.

Kas jūs iedvesmo?
Mani iedvesmo apkārtējie cilvēki, mani draugi, mani skatuves kolēģi. Bieži vien saruna un tikšanās ar izcilu personību spēj gan uzlādēt, gan totāli likt pārdomāt savu dzīvi un rīcību. Bieži lasu intervijas ar dažādās nozarēs strādājošiem cilvēkiem, kuri ar savu darbu, neatlaidību, zināšanām ir sasnieguši augstus rezultātus. Jā, tas mani iedvesmo.

Kā no Liepājas pietrūkst, kad esat citur?
Viennozīmīgi – jūra! Es varētu sēdēt jūras krastā stundām ilgi. Jūra ir neatkārtojama un unikāla, vienmēr mainīga un neprognozējama. Skaisti ir vērot jūru visdažādākos laika apstākļos un gadalaikos. Vēl pietrūkst mana ģimene, mana mīļā mammīte, Liepājas foršie cilvēki, mani draugi no Liepājas Simfoniskā orķestra un īpaši jau brīnišķīgais LSO kameransamblis Kurland Quintet.

Kam šobrīd nepietiek laika, bet gribētos paveikt?
Gribētu nokārtot autovadītāja tiesības, bet šogad un nākamgad plānoti koncerti Latvijā, Vācijā, Austrijā, Gibraltārā, Šveicē, Dienvidāfrikā un ASV, līdz ar to šis darbiņš būs jāatliek uz vēlāku brīdi.

Kāds ir bijis vislabākais pārsteigums dzimšanas dienā?
Atceros, ka vienā no dzimšanas dienām biju Vācijā, dzīvoju viesnīcā. Kā mīļu pārsteigumu no viesnīcas personāla saņēmu ziedus un torti.

Vai mēdzat kā īpaši pārsteigt savas dzimšanas dienas viesus?
Kaut kā īpaši necenšos! Būs kaut kas šogad jāizdomā.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Nesen izlasīju, ka mēs trešdaļu dzīves pavadām fiziskā miegā un, godīgi sakot, tas laika daudzums mani pašu pārsteidza.

Tad nu vēlu visiem dzīves divas trešdaļas būt nomodā ar pilnu jaudu, darboties, interesēties par sev tuvām lietām, baudīt dzīvi un būt kopā ar saviem mīļajiem!