Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu atzīmē 89 Egili, 1 Egīls un 66 Nauri.

Šodien dzimšanas dienā sveicam režisori un Liepājas teātra aktrisi Leldi Eglinsku.

Kas tagad jums patīk jaunajā, režisores profesijā?
Tas, ka varu realizēt savas idejas, tā kā es to redzu. Tā ir izvēles brīvība un iespēja realizēt sevi .

Kāpēc izvēlējāties kļūt par režisori?
Tā ideja neradās pēkšņi. Jau studiju laikā skatījos no malas ko dara kursabiedri un domāju, kā būtu labāk. Brīžiem man patika labāk vērot, ieteikt, palīdzēt, nekā pašai taisīt etīdes. Viena sezona Liepājas teātrī bija ļoti tukša, repertuārs nebija skaidrs.  Saņēmu drosmi un gāju pie direktora H.Laukšteina, lai piedāvātu savu materiālu un darbu. Tā tapa izrāde bērniem “Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu”. Pēc tam sapratu, ka tas mani patiešām interesē. Likumsakarīgi bija sākt studēt Kultūras akadēmijā teātra režiju.

Kā veicās ar diplomdarbu “Spēles ar uguni”?
Iestudējuma process bija ļoti saspringts un sarežģīts. Lugas autors Strindbergs ir ģeniāls, interesants, bet arī ļoti viltīgs. Sapratu, cik daudz vēl jāmācās. Tomēr pateicoties aktieru pieredzei un draugu atbalstam, ir tapusi izrāde, kura no 11.aprīļa skatāma Nacionālā teātra Aktieru zālē.

Vai plānojat šo izrādi nodot arī liepājnieku vērtējumā?
Diez vai! Varu tik aicināt braukt skatīties izrādi. Liepājā arī nav atbilstošas zāles, kur to varētu parādīt. Rīgā skatītāji izrādes laikā sēž no abām pusēm. Taču maijā Liepājas leļļu teātrī būs manis režisētā bērnu izrāde “Lāčradzis”, vasarā plānota izrāde, kas taps sadarbībā ar “Goda teātri” – izrāde būs paredzēta pieaugušajiem.

Kura ir pēdējā izrāde, ko no režisores skata punkta vērtējat kā labu?
Maģistratūras eksāmenu un diplomdarbu dēļ  nav bijis daudz iespēju apmeklēt izrādes.Festivāla ”Zelta maska” ietvaros biju uz izrādi “Vecākais dēls”,  kas likās ļoti interesanta. Liepājas teātrī man patika “Pūt, vējiņi!”. Vislielāko iespaidu atstāja vācu jaunās paaudzes režisora Ostenmaijera “Hamlets”, ko, diemžēl, skatījos ierakstā, nevis klātienē.

Kā izpaužas sievišķība?
Caur to, kas vīriešus atšķir no sievietēm. Vēlmē būt pievilcīgai, skaistai, visādu atribūtu izmantošanā. Kādreiz matus vienmēr nēsaju savāktus un svārkus uzvilku divas reizes gadā. Bet pēdējos divus gadus staigaju gandrīz tikai svārkos un izlaistiem matiem. Kaut kāda sievišķīgā šķautne  manī arvien vairāk izpaužas.

Kā pavadāt brīvo laiku?
Cenšos visu saplānot un nezaudēt nevienu mirkli. Mācoties divus gadus maģistratūrā, esmu sapratusi, ka laiks paiet ļoti ātri. Bet, ja neskatās seriālus un nesēž pie datora, kas patērē laiku un enerģiju, tad var daudz ko paspēt. Brīvo laiku pavadu ar bērniem – ejam uz jūru, bibliotēku.

Kā pavadīsiet dzimšanas dienu?
Kad nosvinēju 30. dzimšanas dienu, tad sapratu, kāpēc cilvēki svin dzimšanas dienas. Manā vecumā jau tā ir trauma, kad paliek ar katru gadu vecāks. Kad atnāk draugi, parunājies, tad kaut kā samierinies ar to, cik gadi palikuši. Man nepatīk mājās svinēt, jo tad ir nervozēšana, kā viss būs, vai rosols, kūka būs laikā gatavi. Jau bērnībā, kad mammas savās svinību dienās  skaidrīja apkārt ar kotletēm un nepaspēja pat apsēsties pie galda, man šķita aizdomīgi. Vai tā ir viņas dzimšanas diena? Cenšos neatkārtot mammas kļūdas, kaut arī viņa savu paradumu nav mainijusi.Tad labāk sapērku sieru, vīnu, vīnogas, vai kopā ar draugiem cepam picu. Vai arī ar draudzenēm aizejam uz kafejnīcu, vai klubu.

Novēlējums šīs dienas svinētājiem?
Novēlu izdarīt to, ko esat sapņojuši, bet vēl neesat uzdrīkstejušies, izdarījuši savā dzīvē. Galu gala, vai dzīvojat, kā gribat, vai arī tā kā sanāk – vienalga galu galā iznākums ir viens. Neieciklēties uz to, ko citi par mani padomās, paskatīsies. Galvenais nebaidīties! Negaidīt kaut kādu mistisko, laimīgo brīdi vai īpašo cilvēku, kas iecels saulītē, bet dzīvot pašam savu dzīvi.