Liepājas Universitāte (LiepU) pērn sagatavojusi sešus skolotājus, un tikai vienam no viņiem ir tiesības mācīt matemātiku vidusskolā.

Portāls irliepaja.lv jau rakstīja, ka virknei Liepājas skolu šobrīd trūkst gan eksakto priekšmetu, gan valodu un citu mācību priekšmetu skolotāju, pēc Izglītības pārvaldes datiem – pavisam desmit.

Šoreiz mēģinājām noskaidrot, kā skolotāju trūkumu pilsētā palīdz novērst vienīgā mūsu pilsētas universitāte.

Pēc statistikas datiem 2018. gada vasarā LiepU absolvēja seši skolotāji: studiju programmu "Skolotājs" – pieci absolventi, kuriem ir tiesības strādāt par matemātikas skolotāju 5. – 6. klasē, kā arī studiju programmu "Vispārējās izglītības skolotājs" – viens absolvents, kuram ir tiesības strādāt par vispārējās izglītības skolotāju matemātikā jebkurā klašu grupā, arī vidusskolā.

Pērn  LiepU nav absolvējis neviens fizikas vai ķīmijas skolotājs.

Četri pamatizglītības skolotāji ar tiesībām strādāt par matemātikas skolotāju 5. – 6. klasē LiepU absolvējuši šogad.

Patlaban LiepU studē seši studenti studiju programmā "Skolotājs", kuriem, absolvējot to, būs tiesības strādāt par matemātikas skolotāju 7. – 9. klasē; pieci studenti programmā "Skolotājs", un, absolvējot to, viņiem būs tiesības strādāt par matemātikas skolotāju 5. – 6. klasē. Četri studenti mācās studiju programmā "Matemātika, fizika un datorzinātnes", ko absolvējot, būs tiesīgi strādāt par matemātikas, informātikas un programmēšanas skolotājiem gan pamatskolā, gan vidusskolā.

Kā irliepaja.lv noskaidroja LiepU Studiju daļā, universitāte eksaktos pedagogus sagatavo studiju programmās: "Skolotājs", "Vispārējās izglītības skolotājs" un "Matemātika, fizika un datorzinātnes".

Vai kāds no nedaudzajiem LiepU sagatavotajiem skolotājiem pēc augstskolas absolvēšanas arī devies strādāt uz kādu no Liepājas skolām, mācību iestādē pateikt nevar – kā skaidroja universitātē, precīzu informāciju par absolventu nodarbinātību dos valsts "absolventu reģistrs", kad tas sāks darboties (izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš solīja, ka reģistra informācija būs publiski pieejama, sākot ar 2019. gada beigām – irliepaja.lv).

"Pašlaik absolventiem nav pienākuma sniegt šādu informāciju, anketu atbildes ir brīvprātīgas," skaidro LiepU.

LiepU nav ciešākas sadarbības ar pilsētas vidusskolām, lai gūtu nepastarpinātu informāciju par trūkstošajiem pedagogiem. Sadarbības līgums ar 6.vidusskolu, par kuru irliepaja.lv jau stāstīja skolas direktors Kārlis Strautiņš, pagaidām ir vienīgais. Tā mērķis ir sekmēt LiepU un 6.vidusskolas sadarbību izglītības un zinātnes jomā, atbalstīt studējošo studiju procesa nodrošināšanu un studiju darbu izstrādi, veicināt pētniecību un zināšanu pārnesi uz tautsaimniecību, kā arī pilnveidot skolēnu mācību darbības ievirzi pētniecībā. Līguma ietvaros studentiem tiek piedāvāta iespēja līdzdarboties pedagoģiskajā procesā kā skolotāju asistentiem.

Pēc Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekānes Lindas Pavītolas sacītā sadarbības jautājums tiekot aktualizēts arī, pārskatot sadarbības līgumu ar pilsētas Izglītības pārvaldi, kur viens no līguma priekšmeta uzdevumiem ir nodrošināt pedagogu aizvietošanas un studentu brīvprātīgā darba dienesta darbību.

"Pašlaik tiek strādāts pie idejas praktiskās realizācijas, pievēršot uzmanību iepriekšējā sadarbības perioda problēmjautājumiem, proti, lai veiktu skolotāja palīga pienākumus, studentam ir jābūt iepriekš sagatavotam, studentam jābūt piesaistītam konkrētai izglītības iestādei," skaidro Pavītola.

Uz portāla jautājumu, vai LiepU nevarētu palielināt sagatavojamo skolotāju skaitu, LiepU atbilde bija, ka budžeta vietu skaitu studiju programmās nosaka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet darba tirgus vajadzību izpēte šobrīd tiekot veikta Eiropas struktūrfondu finansēta projekta ietvaros.

Iepriekšējo gadu dati, aplūkojot piedāvājuma un pieprasījuma prognozes izglītības jomā vidējā un ilgtermiņa skatījumā, liecina par nopietniem riskiem, atzīst LiepU Mūžizglītības nodaļas vadītāja Ilma Neimane. IZM statistikas dati rāda, ka 54% skolotāju ir vecāki par 55 gadiem, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem Latvijas skolās strādā tikai 13% pedagogu.

"To apliecina arī Liepājas Izglītības pārvaldes veiktā pētījuma rezultāti – Liepājā 9% pirmsskolas skolotāju ir vecāki par 60 gadiem, bet 27% ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Reģionā pieejamie dati liecina, ka, piemēram, Aizputes novadā 43% pedagogu ir vecāki par 50 gadiem. Tādējādi Liepājā un reģionā tuvākajā nākotnē būs nepieciešami skolotāji dažādos izglītības līmeņos un dažādās jomās, īpaši pirmsskolas un pamatizglītības skolotāji, kā arī logopēdi, mūzikas, sporta un eksakto zinātņu jomas skolotāji.

Par skolotāju trūkumu un nepieciešamību liecina arī darba devēju sūtītie darba piedāvājumi dažādu jomu skolotāju nodrošinājumam. Tāpat liela daļa 3.un 4.kursa studentu ir jau patstāvīgi strādājoši skolotāji," skaidro Neimane.