Idejiski ir izslēgts, ka pašvaldības valsts aizņēmumus “Covid-19” krīzes mazināšanai varētu izmantot nelietderīgiem projektiem, piektdien preses konferencē reģionālajiem medijiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), raksta LETA.


Viņš neslēpa, ka gan pašam, gan valdībai kopumā


ir bažas par to, vai par valsts aizņēmumiem netiks būvētas sporta zāles, kurām konkrētajā vietā nav vajadzības un pieprasījuma.

Tāpēc valdība šonedēļ apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) algoritmus aizņēmumu piešķiršanai, kas "idejiski izslēdz" iespēju īstenot nosacīti nelietderīgus projektus.


"Tas ir mūsu un arī mans izaicinājums," projektu vērtēšanu komentēja premjers, solot darīt visu, lai apturētu un "noķertu" projektus, kas, iespējams, nav lietderīgi, vienlaikus, aicinot arī medijus iesaistīties kontrolē, interesējoties par plānotājiem projektiem pašvaldībās.


Premjera vērtējumā valsts aizņēmumi ļaus darba tirgū atgriezties tiem, kas pašlaik ir zaudējuši darbu, jo būs nepieciešams darbaspēks būvniecības jomā. Savukārt pašvaldībām tie ļaus, piemēram, risināt bērnudārzu rindu jautājumu, kas īpaši svarīgs ir Pierīgā.


Jau ziņots, ka


uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt lielās pilsētas un attīstības centru pašvaldības,

izriet no VARAM sagatavotajiem un valdībā pieņemtajiem noteikumiem.


30. aprīlī valdība ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro, lai mazinātu “Covid-19” pandēmijas radītās negatīvās ekonomiskās sekas. Vienlaikus VARAM tika uzticēts izstrādāt nosacījumus, uz kuriem balstoties, pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus.


Saskaņā ar izstrādātajiem noteikumiem


projektus varēs iesniegt deviņas lielās pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils,

kā arī 27 pašvaldības, kas ir reģionālās nozīmēs attīstības centri – Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valka, Mārupe, Ķekava, Salaspils, Ādaži, Saulkrasti un Stopiņi.


Pārējās pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tiks apvienotas novadā, varēs iesniegt projektus tad, ja būs saņēmušas saskaņojumu no tās pašvaldības, kura pēc reformas būs novada administratīvais centrs.


Paredzēts, ka pašvaldības investīciju projektus iesniegs VARAM līdz katra mēneša 1.datumam. Projektam būs jābūt iekļautam attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, un tie varēs skart četras jomas.


Pašvaldībai būs jānodrošina arī līdzfinansējumu projekta īstenošanai, ne mazāk kā 25% apmērā no projekta kopējām izmaksām. Valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs projektam būs ne mazāks kā 50 000 eiro.


Projektiem, kuros paredzēti būvdarbi, būs jābūt izstrādātam tehniskajam projektam un būvdarbiem jābūt uzsāktiem līdz šī gada 31. decembrim, bet jānoslēdz tie ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.


Iesniegtos pašvaldību investīciju projektus izvērtēs komisija, kuras sastāvu noteiks Ministru kabinets.

Aizdevumus prioritāri piešķirs tiem projektiem, kuriem ir lielākais valsts budžeta aizdevuma īpatsvars, ko plāno izmantot 2020. gadā, no visa pieprasītā aizdevuma apmēra. Šim apjomam jābūt vismaz 30% apmērā.