Latvijas TV3 aizvadītās nedēļas raidījuma "Nekā personīga" sižetā izskanēja viedoklis, ka Valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" peļņas sadale sportam un kultūrai, tostarp Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektiem, nav notikusi tāpēc, ka ziedojumi bijuši paredzēti arī sešām pašvaldībām, kuru priekšgalā ir Nacionālās apvienības vai  Apvienotā saraksta politiķi. Viena no šīm pašvaldībām ir Liepājas pilsētas dome.

Kam tad bija paredzēti 600 000 eiro, ko pašvaldība cerēja saņemt no "Latvijas Valsts mežu" ievērojamās pagājušā gada peļņas?

"Bija plānots viens bērnu aktīvās atpūtas un rotaļu laukums Vītolu ielā 13, blakus Centra sākumskolai un topošajam K.Porziņģa basketbola laukumam," portālam irliepaja.lv atbildēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Vītolu ielas 13 neapbūvētais zemes gabals izraudzīts tāpēc, ka tas pieder pašvaldībai un tas atrodas blakus skolai.

"Bija paredzēt, ka laukumā būtu ietvertas gan bērnu rotaļu un aktivitāšu zona, gan vingrošanas zona ar attiecīgām iekārtām. Laukums bija skiču idejas stadijā," skaidro Lazdāne.

Šobrīd ideja par bērnu aktīvās atpūtas un rotaļu laukums Vītolu ielā 13 ir atlikta.

Taču tas, ka Liepāja paliek bez viena bērnu laukuma, nav vienīgais zaudējums. Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes priekšsēdētāja, Liepājas domes deputāte Dace Bluķe portālam irliepaja.lv atzina, lai arī pilnībā nepiekrīt tam, kā iepriekšējās valdības laikā tika dalīts finansējums, bet fakts, ka "vecā" valdība savā pēdējā sēdē neiekļāva jautājumu par "Latvijas Valsts mežu" peļņas sadali, tostarp 1 180 000 eiro piešķiršanu VKKF, fondam ir radījis nopietnus sarežģījumus.  

"Tie ir gandrīz 10% no VKKF gada budžeta, turklāt bijām rēķinājušies ar šo naudu, jo jau rudenī starp VKKF, Zemkopības ministriju un Kultūras ministriju tika noslēgts nodomu protokols par to, ka šāda summa būs mūsu rīcībā," sacīja Bluķe.

Pēc padomes priekšsēdētājas sacītā ir cerība, ka pašreizējā valdība situāciju labos, iekļaujot VKKF paredzēto summu budžetā, taču pilnībā noticēšot tikai tad, kad būs izsludināts likums par budžetu. Jebkurā gadījumā pirmajā pusgadā VKKF nevar rēķināties ar Valsts mežu naudu, labākajā gadījumā nauda reāli varētu būt pieejama tikai gada otrajā pusē, uzskata padomes priekšsēdētāja.

Šāda situācija negatīvi ietekmēs pirmkārt jau reģionu programmas, taču arī nozaru konkursus, jo daudzi, zinot, ka reģionu programmas netiks izsludinātas, startēs kārtējos konkursos, ievērojami palielinot konkurenci.

"Paredzu, ka visvairāk cietīs mazo projektu iesniedzēji, jo lemjot, vai piešķirt 500 eiro kādam nelielam restaurācijas projektam vai 50 000 lielam festivālam, kurš nesaņēma finansējumu Valsts nozīmīgo pasākumu programmā, par prioritāti tiks uzskatīts kāds no lielajiem pasākumiem," atzina Bluķe.

Valsts uzņēmuma "Latvijas valsts meži" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 240 miljoni eiro. Tā kā jaunā valdība nedeva savu piekrišanu Zemkopības ministrijas iecerētājam peļņas sadalījumam labdarības, kultūras un sporta organizācijām, nauda nonāks Valsts kasē, un par tās saņēmējiem budžeta veidošanā lems valdība un Saeima, ziņoja raidījums.