Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 17 Ilmas un neviens Skaidris. Dzimšanas dienā sveicam vijolnieci Ivetu Dejus.

Ar kādām sajūtām spēlējāt Liepājas Simfoniskā orķestra jaunās sezonas atklāšanas koncertā?
Ikkatrs jaunās sezonas atklāšanas koncerts ir kā jauna nodaļa grāmatā un katrs sekojošais ir kā lappuse, kas dažreiz iedrošina, iemāca vai iedvesmo radoši
pilnveidot profesionālo izaugsmi un iepriecina līdzcilvēkus. Arī šosezon klausītāji varēs veldzēties pasaules klasikas pērlēs, kā arī atrast jaunus krāsas toņus jaundarbos.

Kā  vijole kļuva par jūsu mūzikas  instrumentu?
Mūsu mājās bija klavieres, tad jau nebija ilgi jādomā par mācīšanos mūzikas skolā! Vecākā māsa jau sāka apgūt tās skanējumu, taču man šķita, ko nu spēlēt vienu instrumentu, un es iedomājos, ka man ļoti piestāvētu flauta. Sanāca tā, ka gadā, kad iestājos mūzikas skolā, pūšamo instrumentu nodāļā neuzņēma bērnus, kas vēlētos apgūt flautu un skolotāji ieteica, lai apgūstot vijoles spēli. Nolēmu, ka arī vijole man diezgan labi piestāvētu! Atceros, ar kādu lepnumu nesu savu vijoli, kaut gan spēlēt ne nieka vēl nepratu. Vēlāk uzzināju, ka vecvectēvs spēlējis vijoli cara armijas orķestrī un vijole, uz kuras vēlāk spēlēju, bija viņa instruments.

Kāds bija jūsu bērnības sapnis, attiecībā uz profesijas izvēli?
Es atceros, kad reiz skatoties baleta izrādi, nopētīju orķestri. Tā šķita visinteresantākā vieta teātrī. Kā skudru pūznis! Katram sava loma! Tad nodomāju: „Kā tas būtu, tur atrasties?” Tajā mirklī es to ļoti vēlējos. Protams, ka vēlāk par to aizmirsu, bet tagad atceroties domāju ,cik likumsakarīgi.

Vai jums ir kāds sapnis, saistībā ar mūziku?
Mana sirdslieta mūzikā ir baroka mūzikas autentiskā izpildīšana un labāka tās izpratne. Tajā es dzīvoju un arī sapņoju.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Ik dienu es vēlos sevi iepazīt arvien vairāk, uzticēties sev un priecāties, ka mēs visi esam tik dažādi un interesanti. Es gribu arī novēlēt visiem izdzīvot šodienu un paraudzīties apkārt , saprast un novērtēt laiku, kas mums ir dots!

Kāds viedais ir teicis:
Jūsu vienīgais pienākums jebkurā dzīves laikā – būt patiesam pret sevi.
Mācīties nozīmē atcerēties to, ko jūs jau zināt.
Darīt nozīmē parādīt, ka jūs to zināt.
Mācīšanās ir atgādināšana citiem, ka viņi zina tieši tikpat labi kā jūs.
Jūs visi esat skolnieki, darītāji un skolotāji.