Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu atzīmē 30 Alekši, 626 Alekseji, 49 Aleksi.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas radošo dvēseli Sintiju Zīverti.

Vai tu esi liepājniece?
Principā esmu priekulniece, bet kopš 1999. gada esmu Liepājā. Mēģināju strādāt arī galvaspilsētā, taču tas bija uz īsu brīdi, lai saprastu, ka gribu  atgriezties Liepājā.

Kas pašlaik tev ir pats aktuālākais?
Aktuālākais un arī tas, kāpēc es pazudu no sabiedriski aktīvās dzīves – mana dēla piedzimšana pagājušajā gada martā. Otra aktualitāte – esmu iesaistījusies aktīvajā biznesa vidē. Uzņēmums ir saistīts ar ekoloģiju, ar vidē nonākušo atkritumu optimizāciju. Kopā ar Liepājā ļoti pazīstamu cilvēku cenšamies izveidot  produktu, kam nav analoga pat šaipus okeānam. Tas mājsaimniecībām ietaupīs apmēram trīs reizes vairāk līdzekļus par izmestajiem atkritumiem un to apsaimniekošanu.

Kā radās ideju par šāda produkta izveidi?
Iepriekš aktīvi strādāju viesnīcu un restorāna biznesā. Kad pamanīju, cik daudz līdzekļu tiek atdoti atkritumu apsaimniekotājiem un, cik daudz atkritumu nonāk konteinerī, lai gan pastāv iespēja tos sapresēt pat trīskārtīgi, tā iegūstot vēl brīvas vietas konteinerī. Līdz ar to radās ideja, ka jāuztaisa kaut kas elektroniski mehanizēts, ko var ievietot jebkurā mājā. Kas netraucētu, novietots kā veļas mašīna, cepeškrāsns un viss pārējais. Vēl kāds mēnesis un paziņosim sabiedrībai par šāda produkta esamību.

Lielākais izaicinājums tev…
Ja neskaita dēla piedzimšanu, tad festivāls ‘’Baltic Beach Party’’. Man par lielu prieku bija iespēja izbaudīt sešus gadus, strādājot par skatuves un aizskatuves menedžeri visiem māksliniekiem – tā ir kolosāla pieredze. Pateicoties brāļiem Mediņiem, man tik dota šāda iespēja. Es atklāju, ka tas ir mans sirds darbs - piepildīt ārvalstu populāro mākslinieku vēlmes. Jo tas, ko viņi grib, dažbrīd bija vienkārši apbrīnojumi. Mani pārsteidza krievu grupa ‘’Mumiy Troll’’, jo visam bija jābūt izkārtotam pa centimetram - galdam, vāzei un krēslam bija jābūt tieši tur un nekur citur. Zīmēto plānu uz papīra kļūdaini uztaisījām spoguļrakstā. Desmit minūtes pirms grupas ierašanās mums visu vajadzēja pārkārtot pretējā virzienā (smejas). Bija prasības, piemēram, 50 gramu rums ar glāzi silta piena. Smiltīs jau pienu nevarēja uzsildīt nu nekādi, taču tika rasti pozitīvi risinājumi, un visi braukuši projām apmierināti. Daži pat apķēruši mani un no lidmašīnas sūtījuši pateicības īsziņas par to, cik bija forši. Radīt pozitīvu gaisotni grupām ‘’Reamon’’, ‘’Rasmus’’, ‘’Scooter’’, ka Liepājas pludmalē ir tik forši – vienkārši apbrīnojuma sajūta.

Kādi kuriozi bijuši festivāla laikā?
Kuriozi bijuši daudz, bet lielākais kuriozs bija, kad atbrauca Eirovīzijas uzvarētāja ukrainiete Ruslana. Viņas etniskajā priekšnesumā bija ļoti daudz dejotāju. Visi jau bija uzkāpuši uz skatuves, bija jāsākas koncertam un viņu grupas menedžeris skrēja pie manis kliegdams nez vai, kas būtu noticis… Izrādās, ka uz skatuves bija smiltis! Protams, tā ir pludmale un kā gan viņas tur nebūs. Izrādījās, ka visiem dejotājiem un arī Ruslanai bija super slidīgas zoles apaviem, un viņi nevarēja padejot pa smilšaino skatuvi. Pāris sekunžu laikā visu lielo skatuvi nācās noslaucīt no smiltīm, bet mums sanāca (smejas).

Kur rodi spēku darboties?
Nezinu! Tas laikam jājautā maniem senčiem (smejas). Manī ir dažādi gēni – poļu, vāciešu un krievu krustojums. Mana vecmāmiņa mani audzināja – pavisam mazu dzina ganos, vēl visu ko lika darīt. Tās visas lietas audzināja raksturu.
Īstenībā nav nekas neizdarāms.

Kādas pārmaiņas vajadzīgas Liepājā?
Mēs ar manu darba partneri sasmējāmies, ka vasarā jāuztaisa viena kārtīga darba nometne kā Padomju laikos, lai jauniešiem parādītu, ka tas, ko mēs ēdam, turam rokās, valkājam vai kaut telefons – viss nāk ar smagu darbu. Lai pie tā tiktu, nepietiek, ka vecākiem paprasa kabatas naudu. Tā ir jānopelna. Šobrīd tas ir tas, kas pietrūkst Liepājā – šī apziņa.

Ko tu novēli citiem šīs dienas svinētajiem?
Novēlu izbaudīt to, ka esam vieni no retajiem, kas dzimuši vasarā. Mums nav jāuztraucas, kur uzņemt viesus, mēs to varam darīt jebkurā vietā, brīvā dabā – iemērc kājas dīķī un izbaudi! Novēlu padomāt pašiem par sevi, nevis uztraukties, ko nu viesi ēdīs.