Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu atzīmē 85 Ernesti, bet nesvin neviens Balvis.

Šodien vārda dienā sveicam liepājnieku Ernestu Paspārni.

Puisis no Aizputes uz Liepāju pārcēlās  2000.gadā.  Pašlaik Ernests mācās Liepājas Valsts tehnikumā 4.kursā par reklāmas pakalpojumu komercdarbinieku. "Pagaidām es strādāju par reklāmas aģentu organizācijā "Unify". Man patīk, ka nav šī rutīna, katru dienu ir jādara kaut kas jauns un es varu radoši izpausties," teic liepājnieks. Būdams starp kolēģiem, kas nav puiša vienaudži, Ernests arī izkopis atbildības izjūtu. Augstskolā Ernests plāno stāties mācību programmā, kas būtu saistīta ar pasākumu organizēšanu, vadīšanu. Šajā jomā jau puisis paspējis uzkrāt pieredzi, jo skolas praksē viņam bija jānoorganizē skolu tūre nedēļas garumā, kurā bija jāstāsta par studiju iespējām Holandē.

Vaicājot, kā gāja izstādes "Skola 2012" laikā, Ernests atbild: "Labi gāja, atsaucība mūsu stendam bija. Papildus darbam stendā man bija jāsagatavo prezentācija Liepājas Valsts tehnikumam. Tas bija jāprezentē izstādes pēdējā dienā, protams, šo četru dienu laikā bija satraukums – kā būs? Vai izdosies? Taču beigās uz lielās skatuves atbrīvojos un izmantoju tās plašumu, varēju brīvi kustēties. Kopumā neaizvietojama pieredze."

Brīvajā laikā Ernests nodarbojas ar florbolu un boksu. ‘’Man patīk atraktīvas lietas, pasākumi, klausīties skaļu mūziku, lietas, kas mainās," piebilst liepājnieks. Jautājot, kādas aktivitātes vajadzētu jauniešiem, Ernests aizdomājas: "Zinu, ka ir Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs, viņiem vajadzētu sevi vairāk reklamēt un parādīt, ka viņi tiešām ir. Zinu, ka viņi ir, bet neredzu šīs aktivitātes."

Puisis uzskata, ka Liepājai ir lielas izaugsmes iespējas, jo lieli līdzekļi tiek ieguldīti ostas attīstībā. Pēc 10 gadiem viņš Liepāju redz vēl sakoptāku un skaistāku nekā tā ir tagad. Taujājot, kādu dāvanu puisis vēlas saņemt, viņš atzīst, ka nekad nav bijis tā, ka gaida konkrētas dāvanas. "Man patīk, ja vienkārši apsveic, liek labi justies šai dienā." Jaukākā dāvana bijusi pagājušajā dzimšanas dienā no mammas, kad uzdāvināja iespēju sēdēt blakus rallija braucējam rallija trasē.  

Vaicājot, vai sociālās vietnes ir vai nav padarījušas cilvēku pārāk atklātu, Ernests apstiprina, ka jādomā, ko raksti. Kaut vai tviterī par cilvēku var uzzināt nez vai visas cilvēka darbības. Liepājnieks atzīst, ka pats nepiedomā, ko raksta sociālajās vietnēs, jo viņš esot tāds, kāds viņš ir, gan sociālas vietnēs gan reālajā dzīvē. Ernests vadās pēc moto, ka jāizmanto visas sniegtās dzīves iespējas un tad viss izdosies. Visaugstāk savā dzīvē viņš vērtē mammu, jo tas ir cilvēks, kas vienmēr palīdz, atbalsta. "Citos cilvēkos augsti vērtēju uzticību," uzsver Ernests.

Par saviem mērķiem viņš izvirzījis iestāties augstskolā un nostiprināties pamatdarbā, kur jau viņš strādā. Sevi raksturo kā aktīvu, mērķtiecīgu, nedaudz savādāk domājošu. "Cenšos uz katru lietu paskatīties no vairākām pusēm, cenšos paskatīties, kā to redzu es, kā to redz, piemēram, trīsdesmitgadīgs cilvēks," intervijā atklāj puisis. Otru cilvēku varot iepriecināt pavisam vienkārši – ar smaidu. "Aizbraucot uz ārzemēm, cilvēki daudz smaida un tas pozitīvisms liek pašam smaidīt. Lai būtu laimīgs neko vairāk par smaidu cilvēkam nevajag," ir pārliecināts liepājnieks. Šodienas svinētājiem viņš novēl: "Sviniet prātīgi!"