Kāpēc tik lielas summas jāiegulda koncertzāles drošības un tehniskos uzlabojumos, ja Būvvalde un visas ar drošību saistītās institūcijas to tikai pirms gada pieņēma ekspluatācijā?

Šis bija galvenais jautājums, uz kuru opozīcijas līderis Jānis Vilnītis vēlējās saņemt atbildi pirms balsošanas par budžeta grozījumiem, kuros dažādām jomām sadalīja vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, tajā skaitā 190 141 eiro SIA "Lielais Dzintars" darbības nodrošināšanai šajā gadā.

Atgādināsim, ka šī pašvaldības kapitālsabiedrība iepriekš jau saņēmusi no budžeta 1,5 miljonus eiro inventāra iegādei, kā arī darbības nodrošināšanai 650 000 eiro, 93 000 eiro, 23 000 eiro. Faktiski, cik kopumā pašvaldība piešķīrusi šai sabiedrībai, nav skaidrs, jo, kā portālam sacīja deputāts Ģirts Kronbergs, tā nav pildījusi pirms gada ar pašvaldību noslēgtajā līgumā iekļauto punktu par atskaišu sniegšanu četrreiz gadā (līdz nākamā mēneša 14.datumam).

Šī līguma darbība beidzās septembrī, tāpēc domes sēdē bija paredzēts pieņemt lēmumu par jauna līguma slēgšanu ar SIA "Lielais Dzintars", šoreiz uz desmit gadiem par pašvaldības autonomās funkcijas – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu – deleģēšanu, ar kuru saistībā pašvaldība piešķir arī finansējumu.

Taču pēc tam kad opozīcija iebilda pastāvīgajā Finanšu komitejā, kā arī savā apspriedē pirms domes sēdes bija nolēmusi protestēt pret līguma slēgšanu uz tik ilgu periodu, jo vairāk – nesaņemot nekādu atskaiti par līdzšinējo darbību, jautājums no domes sēdes darba kārtības tika izņemts.

Runājot par budžeta grozījumiem, Vilnītis paskaidroja, ka Finanšu komitejā atturējies balsojumā tieši "Lielajam Dzintaram" paredzētās summas dēļ, jo tā prasīta galvenokārt dažādu tehnisku izmaiņu, uzlabojumu finansēšanai, drošības pastiprināšanai.

"Tikai pirms gada koncertzāli nodeva ekspluatācijā, tā izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro, visi akceptēja projektu, un tagad jau ir jāveic izmaiņas konstrukcijās un vajadzīgi citi tehniski uzlabojumi. Vai tad būvvalde ir sasteigusi un pieņēmusi ekspluatācijā kaut ko negatavu?"

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks iebilda, ka tie ir bijuši pieaicinātā konsultanta Aivara Hermaņa, kā arī dažādu institūciju gada laikā sniegti ieteikumi par drošības pastiprināšanu.

"Var netērēt nekādas summas. Tas ir deputātu lēmums."

Tomēr mērs ieteica balsot par piedāvātajiem grozījumiem, jo "tas ir jautājums, kā paplašināt koncertzāles ekspluatācijas iespējas, kas dos lielāku pienesumu".

Sesks arī atgādināja, ka drošības jautājums šodien ir īpaši aktuāls.

Vilnītis iebilda, ka "drošība pirms gada bija tikpat aktuāla kā šodien..."

Domes vicemērs Vilnis Vitkovskis atzina, ka "Lielais dzintars" ir "objekts, kas rada aktivitāti pilsētā".

Savukārt deputāts Uldis Hmieļevskis zināja teikt, ka ""Lielais dzintars" vienā nedēļas nogalē ienes 200 – 300 tūkstošus eiro", tāpēc "tehniskās prasības, košie pasākumi prasa, vajadzētu nodrošināt".

Vilnītis uzsvēra, ka "neviens jau nesaka, ka "Lielais dzintars" ir slikts, ir tikai vajadzīga atskaite par saimniecisko un finansiālo darbību". Bet, runājot par pienesumu pilsētai, kā objektīvu rādītāju Vilnītis atzina to, "vai restorāni un viesnīcas atveras vai veras ciet".

Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš norādīja, ka Eiropas fondu finansējums nācis kopā ar ļoti striktiem nosacījumiem, ko par šiem līdzekļiem drīkst un ko nedrīkst darīt, un tajā nav bijusi sadaļa, kas atļautu iegādāties nepieciešamo papildu aprīkojumu, flīģeļus un citas vajadzīgas lietas.

Pieci deputāti nobalsoja pret budžeta grozījumiem.