Skaistā saulainā 4.maija pēcpusdienā mūžībā aizgājis ilggadējais Liepājas mākslas vidusskolas direktors Rihards Rubīns. Izvadīšana sestdien,10.maijā, puksten 12.

Atvadīšanās no Riharda Rubīna paredzēta Katoļu pamatskolas zālē, no kurienes viņu izvadīs uz Centrālkapiem.

Par to portālu informēja Riharda Rubīna atraitne.

“Liepājniueku biogrāfiskajā vārdnīcā par Rihardu Rubīnu teikts: “Rubīns Rihards (16.novembrī 1930 Ventspilī) – vēstures un mākslas skolotājs, divu meitu tēvs. Absolvējis: 1952 Cēsu Skolotāju institūtu, 1963 Daugavpils Pedagoģisko institūtu. 1952–1961 Liepājas 6.vidusskolas skolotājs. 1961–1964 Liepājas Kultūras nodaļa vadītājs. 1964–1968 Liepājas pilsētas partijas komitejas instruktors. 1969–1971 laikraksta "Komunists" redaktors, 1971 janvārī no darba atbrīvots par “ideoloģiskiem pārkāpumiem" (brīvdomības izpausmēm). 12.01.1971 "Komunistā" bija lasāms: “Redakcijas kolektīvs pavājinājis prasības pret publicējamo materiālu idejiski politisko saturu.” Pēc 3 dienām "Komunistu" jau parakstīja cits redaktors. 19721995 Liepājas Mākslas vidusskolas direktors (nomainīja šajā amatā A.Kļaviņu).

Rubīns lieliski prata jaunajiem iemācīt glezniecības noslēpumus. 1988 kopā ar J.Kuplo un T.Eniņu veidoja LTF Liepājas nodaļu, bijis valdes līdzpriekšsēdētājs. Publicējis kultūrvēsturiskus un filozofiskus materiālus. Veiksmīgākie projekti: Z.Mauriņas piemiņas istaba Grobiņā, Kārļa XII zābaks Virgā, piemiņas plākšņu izvietošana Liepājā un tās apkārtnē.

Ilggadējs Liepājas Pedagoģijas akadēmijas lektors filozofijā un estētikā. 1987 Nopelniem bagātais pedagogs. 2001 Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija, Goda Liepājnieks. A.Remess: “Rubīns man teica: “Tos partijas rakstus tu nesteidzies dabūt avīzē iekšā, tos tu pabīdi mazliet tālāk." Rubīna laikā ļaudis rītos pie kioskiem nostājās jau labu laiku pirms mūsu avīzes atvešanas. Varbūt tieši tas arī “tur augšā" nepatika un Rubīnu drīz noņēma. Viņš par redaktoru sabija nepilnus divus gadus – Rubīns avīzē ienāca gadus 20 par agru.” 18.03. tituls Gada liepājnieks – 2008 nominācijā Brīvprātīgā sabiedriskā darbība par vēstures liecību apkopojumu grāmatā "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta".

R.Rubīns: “Pati galvenā lieta šajā pasaulē ir nejaušība. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši esam nejaušības rezultāts.Tētim un māmiņai nejauši tā sanāca, un radās mazs Rihardiņš. Ja es tā varētu, es nejaušību ieliktu zelta rāmī pie sienas un pielūgtu kā svētu lietu.”

Goda Liepājnieks 2011.”