Vakar, 8. janvārī, Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis tikās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, lai pārrunātu vairākus Liepājai būtiskus izglītības jomas jautājumus, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā informatīvā ziņojuma "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu" nosacījumus un universitāšu tipoloģijas un pārvaldības modeļa izmaiņām, informē domes priekšsēdētāja padomniece Sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2019. gada maijā prezentētajā informatīvajā ziņojumā "Par skolu tīkla sakārtošanu" tika piedāvāts noteikt minimālo izglītojamo skaitu atbilstoši Latvijas teritoriālajam iedalījumam, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu. Atbilstoši ministrijas izstrādātajam modelim Liepāja atbilda pirmajam blokam, kur vidusskolas posmā jānodrošina minimālais skolēnu skaits – 150. Kopā ar Liepāju noteiktajam kvantitatīvajam kritērijam atbilda arī Rīga, Daugavpils un Jelgava.

Sarunās ar ministriju un valdības pārstāvjiem, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību Liepājas pašvaldība vienmēr norādījusi, ka Liepāju un citas pilsētas iedzīvotāju skaita ziņā nav korekti salīdzināt ar galvaspilsētu, aicinot Liepāju iekļaut otrajā blokā, kas nosaka, ka vidusskolai 10. – 12. klasē jāizglīto vismaz 120 skolēni. Tāpat kvantitatīvie rādītāji nevar tikt vērtēti augstāk par kvalitatīvajiem rādītājiem, respektīvi, ja skola nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu, īsteno vairākas programmas, piesaista profesionālus pedagogus, tad nepietiekošs skolēnu skaits nedrīkstētu būt par vienīgo iemeslu, lai mainītu, piemēram, izglītības iestādes statusu.

7. janvārī Ministru kabinetā skatītajā un pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu" visos četros blokos bija mainīts minimālā skolēnu skaita nosacījums un Liepājai šobrīd jāsasniedz kritērijs 150 – 120 izglītojamie 10. – 12. klašu posmā. Trešdien tiekoties ar ministri, J.Vilnītis atzinīgi vērtēja šādu soli: "Pozitīvi, ka ministre ir sadzirdējusi Liepāju un arī citas pilsētas, nākot pašvaldībām pretī kritērijā par skolēnu minimālo skaitu. Ministre arī uzsvēra, ka tad, ja skola uzrāda ļoti labus kvalitātes rādītājus, tad nelielas atkāpes no noteiktā skolēnu skaita, nebūs iemesls, lai mainītu skolas statusu. Liepājas izglītības iestādēm tas risku samazina līdz minimumam, tomēr tas nenozīmē, ka skolām nav jāturpina domāt par skolēnu skaita paaugstināšanu ilgtermiņā, kā arī spēcīgu izglītības kvalitātes nodrošināšanu, pārejot uz kompetenču pieejas apmācību." I.Šuplinska arī norādīja, ka kvantitatīvais kritērijs attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu netiks piemērots ģimnāzijām, jo konkrētajām mācību iestādēm primāri noteicošā ir mācību satura kvalitāte visaugstākajā līmenī.

Liepājas domes priekšsēdētājs ar ministri pārrunāja arī plānotās izmaiņas augstāko izglītības institūciju tipoloģijā un pārvaldībā. IZM virzītais projekts paredz, ka augstākās izglītības sistēmu nākotnē veido tikai universitātes un augstskolas, katrai no tām nosakot vairākus atbilstības kritērijus. Lai gan Liepājas Universitātei jāuzlabo savi rādītāji, lai sasniegtu vairāku kritēriju izpildi, ministre sarunā uzsvēra, ka arī šajā gadījumā kvantitatīvie rādītāji nav noteicošie. Universitātei jāspēj nodrošināt Latvijas zinātnes attīstību un konkurētspēju starptautiskā līmenī; jāveic fundamentālie, rūpnieciskie pētījumi vai eksperimentālā izstrāde, vietējā un starptautiskā mērogā jāpublicē zinātniski pētniecisko darbu rezultāti. Šis virziens jāturpina attīstīt arī Liepājas Universitātē. "Liepājai kā Kurzemes reģiona centram ir jāsaglabā augstākās izglītības apguves iespējas, turklāt augstā līmenī. Mums kā pilsētai un visam reģionam kopā ir svarīgi, lai jaunieši tieši šeit iegūst augstāko izglītību un šeit arī saņem diplomu," uzsvēra J.Vilnītis. I.Šuplinska apliecināja, ka šobrīd ministrijā tiek vērtēta universitāšu un augstskolu Latvijas pilsētās atvērto filiāļu kvalitāte un lietderība, šajā jautājumā iespējamas izmaiņas ar mērķi stiprināt pilsētas vai reģiona lielāko augstākās izglītības iestādi. Ministre atzinīgi vērtēja ierosinājumu, ka universitāšu pārvaldībā jābūt iekļautam arī valsts vai pašvaldības pārstāvim.

Ministre un domes priekšsēdētājs pārrunāja izglītības jautājumus administratīvi teritoriālās reformas kontekstā – nav paredzēts, ka Liepājai būs jāatbild arī par jaunizveidotā Lejaskurzemes novada izglītības procesu organizēšanu un pārraudzību, bet, nākotnē izveidojot otrā līmeņa pašvaldības uz esošo plānošanas reģionu bāzes, izglītības funkcijas nodrošināšana tiks uzticēta otrā līmeņa pašvaldībām, saņemot valsts finansējumu funkcijas izpildei. Tas būtu attiecināms uz augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm, kā arī tiek vērtēts, vai otrā līmeņa pašvaldībām būtu nododama vidusskolu pārraudzība. J.Vilnītis norādīja, ka vidusskolām arī turpmāk jābūt tiešā pašvaldības pārraudzībā.