Televīzijas žurnāliste Maija Migla-Streiča šogad tikpat kā nav veidojusi sižetus par lauku cilvēkiem, kas bija viņas nodarbošanās pēdējos gados. Tā vietā viņa raksta stāstus par saviem TV kolēģiem un kopīgi piedzīvoto, bet vēl pirms tam pabeidza savu pirmo grāmatu – romānu, kura varoņiem ir reāli prototipi un kuri visi ir liepājnieki.


Pirms gadumijas portāls irliepaja.lv sarunājās ar kādreizējo liepājnieci.


Vai top nākamā grāmata?
Biju uzrakstījusi piecdesmit stāstus, lielākoties par laiku, kad televīzija bija Āgenskalnā, bet arī no mūsdienām, no Zaķusalas. Ieminējos izdevniecības "Zvaigzne ABC" darbiniecēm, viņas izlasīja un palūdza, lai papildinu vēl ar kādiem [stāstiem]. Tagad zvanu kolēģiem, kopīgi atceramies – "Ai, bet tas taču bija tā!" – un rakstu. Janvārī gatavojos iesniegt izdevniecībā.


Kas tie ir par stāstiem?
Kad televīzija vēl bija Āgenskalnā,


laiki bija drūmi, bet mēs paši – jauni, un mums prātā nāca visādas dullības,

izjokojām cits citu. To arī rakstīju. No Zaķusalas laikiem joki vairāk saistās ar dažādiem komiskiem atgadījumiem filmēšanu laikā, nevis savstarpēju izjokošanu.


Grāmatai ir divas daļas – "Āģenes stāsti" un "Zaķusalas ritmi", grāmatas nosaukumu biju iecerējusi "50 TV aizkadri ar smaidu", bet, iespējams, būs 70 "aizkadri".


Joprojām strādā televīzijā?
Līdz šā gada beigām man ir līgums ar televīziju, taču tā kā gribēju pabeigt grāmatu "Matildes gadsimts", jau gada sākumā pārtraucu taisīt sižetus "TV Panorāmai". Veidoju stāstus par lauku cilvēkiem, un man tas ļoti patika, iespējams, būtu turpinājusi, bet uznāca kovids, un televīzijai radās jaunas tēmas.


Tavus stāstus izdos "Zvaigzne ABC" un arī "Matildes gadsimts" klajā nāca šajā izdevniecībā.
Tā bija tik patīkama sadarbība! Izdevniecība neko neuzspiež autoriem, viss notiek tik delikāti, pavisam citādi nekā televīzijā, kur viss tiek pateikts ļoti strikti: "Tas nekur neder!" vai "Tas viss ir jāpārtaisa!". Strādājām kopā ar redaktori Zaigu Lasenbergu, kura, starp citu, bijusi redaktore arī daudzām Ērika Kūļa grāmatām, un no viņas dzirdēju tikai: "Varbūt varam šādi..." un "Kā jums šķiet, vai šis vārds te iederētos?"


Vai "Matildes gadsimts" jau ir nopērkama?
Grāmatu var pasūtīt, piezvanot uz no "Zvaigznes ABC" grāmatnīcām, pēc tam norunātā laikā var aiziet pakaļ.



Kāpēc devi grāmatai tieši šādu nosaukumu? Par kuru gadsimtu ir runa?
Par pagājušo, un Matilde visu to ir izdzīvojusi. Dzimusi 1903. gadā un mirusi 1997. gadā, tikai trīs gadus pirms jaunā, 21. gadsimta atnākšanas.


"Matildes gadsimts" bija mans pirmais grāmatas nosaukums, un izdevniecībai tas patika labāk nekā otrs, ko biju devusi pēc tam, kad draudzene, kurai iedevu izlasīt manuskriptu, apšaubīja, vai "Matildes gadsimts" ir labs nosaukums.


Vai Matildei ir reāls prototips?
Matildei ir reāls prototips – mana vecāmāte – un reāli ir viņas vecāki Ernests un Made, reāli ir viņu četri bērni, Matildes māsas un brālis. Stāsts ir par viņiem visiem. Ernests bija ostas strādnieks, nesa mājās zelta rubļus. Made saimniekoja pa māju.