Pāvests Francisks par jauno Liepājas diecēzes bīskapu nominējis Rīgas Sv. Franciska draudzes viceprāvestu, Rīgas Garīgā semināra inspektoru, ekonomu, priesteri Stulpinu.

Kā informē Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs, jaunā bīskapa Viktora Stulpina konsekrācijas svinības notiks 7. septembrī Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē. Par savu bīskapa moto V. Stulpins ir izvēlējies apustuļa Toma sacītos vārdus Kristum pēc augšāmcelšanās – „Mans Kungs un mans Dievs” (Jņ 20,28), tādējādi apliecinot, ka visu uztic Dievam.

Pāvesta vēstuli, kurā V. Stulpins ir nominēts par Liepājas bīskapu, 20. jūlijā Liepājas kūrijā sanākušajiem priesteriem, konsekrētajām personām un lajiem nolasīja emeritētais bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, kas Liepājas diecēzē kalpoja no 1996. līdz 2000. gadam. Līdz 2012. gadam Liepājas diecēzes pienākumus pildīja bīskaps Vilhelms Lapelis OP, kurš pirms gada, 20. jūnijā, atteicās no bīskapa amata pienākumu pildīšanas.

Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, kurš no 2012. gada līdz šim pildīja Liepājas diecēzes apustuliskā administratora pienākumus, sveicot nominēto bīskapu V. Stulpinu, pauda lielu prieku ne tikai par to, ka Liepājas diecēzei tagad ir savs ilgi gaidītais bīskaps, bet arī par pašu bīskapa kandidātu, uzsverot: „Jums ir labs bīskaps!” Savā uzrunā bīskaps E. Pavlovskis norādīja uz vērtīgo V. Stulpina pieredzi, ko viņš guvis, kalpojot gan par prāvestu Aizkrauklē, gan par vikāru Rīgas Sv. Franciska draudzē: „Kad brauksiet pie bīskapa, tad nevarēsiet teikt – jūs nezināt, ko nozīmē būt draudzē. Viņš no vikāra tika izvēlēts par bīskapu. Viņš zina, ka var gaidīt uz ūdens sakustēšanos vai arī mēģināt to kustināt pašam.”

Uzrunājot klātesošos, V. Stulpins atklāja, ka pirmajā brīdī viņam radies jautājums: „Kāpēc es?” Tomēr pēc pārdomām nākusi atziņa: „Es varu atteikties, jo tā ir mana brīva izvēle. Bet Dievs caur pāvestu un kongregāciju ir lēmis, ka kādam šis amats ir jāpilda, un domāju, tas būtu pret manu sirdsapziņu teikt „nē”, jo tad, kad tiku iesvētīts par priesteri, es teicu „jā”. Kāpēc tagad, saņemot priesterības svētību pilnību man teikt „nē”? Tas nebūtu saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, jo apustulis Pāvils vienā no savām vēstulēm saka, ka labi un iesakāmi ir tiekties pēc bīskapa amata. Tas nenozīmē, ka par varītēm tas jādabū, bet, ja ir tāds aicinājums, tad vajadzētu uz to arī atbildēt.”

Runājot par nākotnes plāniem, V. Stulpins neko konkrētu negribēja solīt: „Nāku no tādas nedaudz atšķirīgākas vides un domāju, ka vispirms ir jāiepazīst to, kas šeit ir, lai kaut ko varētu plānot tālāk. Nāku nevis ar kādu savu domu un vīziju, bet, lai būtu un kalpotu. Tātad es domāju, ka kalpošanai vispirms ir svarīgi iepazīt to, kas šeit ir. Labais ir jāpatur un ja kaut ko jaunu varēšu dot, tad – paldies Dievam!”

Priesteris Viktors Stulpins ir dzimis 1971. gada 26. septembrī, Rīgā, strādnieku ģimenē, kur uzauga kopā ar māsu Jolantu. Mācījās Rīgas 69. vidusskolā. Pēc 8. klases turpināja mācības Rīgas Celtniecības tehnikumā. 1990. gadā iestājās Rīgas Garīgajā seminārā un 1995. gada 11. jūnijā tika iesvētīts par priesteri. Sākumā, kā vikārs kalpoja Gulbenes un Alūksnes draudzēs. Pēc tam no 1996. gada bija prāvests Aizkrauklē un apkārtējās rajona draudzēs. Kopš 2010. gada ir Rīgas Garīgā semināra inspektors un ekonoms, kā arī Rīgas Sv. Franciska draudzes viceprāvests.