Tāpat kā pašvaldības policijā ir transporta kontrolieri un nepilngadīgo lietu inspektori, tur būtu nepieciešami arī “dzīvnieku policijas” darbinieki.

Pie šāda secinājuma nācām svētdien, kad pie portāla kā vienīgā glābiņa kārtējo reizi griezās trīs liepājnieki – gan sūtot īsziņas, gan zvanot.

Satraukuma iemesls joprojām bija dīķos pie tirdzniecības centra “Baata” apmetusies gulbju ģimene, pēc informatoru sacītā – nu jau vairs tikai divi, kuplās gulbju ģimenes jaunākās paaudzes pārstāvji.

Jau piektdien saņēmām informāciju, ka no sākotnēji astoņu putnu lielās ģimenes dzīvi palikuši vairs tikai četri. Tajā pašā dienā, pāradresējot kāda liepājnieka jautājumus pašvaldības Vides un veselības daļai, uzzinājām, ka saņemta atbilde no laboratorijas par nedēļas sākumā mirušā gulbja nāves cēloni. Tā nebija ne saindēšanās, ne arī kāds vīruss. Lauzts kakls.

Vienīgais, ko spējām, informēt liepājniekus – portāla lasītājus par to, ko esam uzzinājuši. Piektdien atbildi no Vides un veselības daļas saņēmām dienas beigās, tāpēc uzdot papildu jautājumus, piemēram, vai  Vides un veselības daļa ir rakstījusi iesniegumu valsts policijai par gulbja nonāvēšanu (vardarbība pret dzīvniekiem ir krimināli sodāma) vairs nebija iespējams.

Tikpat bezspecīgi jutāmies svētdien – nav Liepājā institūcijas, pie kuras griezties brīvdienās vai pēc darba laika, ja noticis negadījums ar mājdzīvnieku vai jebkuru citu dzīvnieku (sabraukts vai citādi savainots utt.) pilsētas teritorijā.

Pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA “EKO Kurzeme” par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un aprūpi, bet, kā redzams no uzņēmuma mājaslapas, tad vienīgais pakalpojums, kas saistīts ar palīdzību dzīvniekiem (un ne jau brīvdienās), ir “mirušo lolojumdzīvnieku savākšana”, kas nozīmē savākšanu, transportēšanu un apglabāšanu par attiecīgu samaksu.

“EKO Kurzemes” apakšuzņēmējs ir Liepājas Kinoloģiskās biedrības Dzīvnieku aizsardzības grupas Dzīvnieku patversme, ko vada Anžela Dolmatova, taču arī tā sasniedzama tikai darba dienās un noteiktos laikos (darba laiks 9.00 – 16.00; apmeklētāju pieņemšana trīsreiz nedēļā 14.00 – 18.00).

Ir vēl arī domes Vides un veselības daļa ar vides aizsardzības vecāko speciālisti Daci Liepnieci, kurai darbdienās darba laikā var zvanīt un pieteikt gan klaiņojošo un slimo dzīvnieku izķeršanu, gan bezsaimnieku kaķu sterilizēšanu pašvaldības apmaksātās programmas ietvaros. Bet Liepniece nestrādā 24 stundas diennaktī bez brīvdienām.

Diemžēl ar dzīvniekiem dažādas ķibeles ļoti bieži notiek tieši brīvdienās vai vēlās vakara stundās, un tad nu pussabraukti kaķi un suņi, gulbji ar aizlauztiem kakliem vai vienkārši savā vaļā pasprukuši mājas sargi bezpalīdzīgos liepājniekus citkārt šausmina, citkārt liek pārdzīvot un liet asaras, jo nav pie kā griezties.

Atliek secināt, ka pašreizējā pilsētā mītošo dzīvnieku uzraudzīšanas, aizsardzības un glābšanas sistēma ir gaužām neefektīva.

Aprunājos ar dažādu dienestu pārstāvjiem un speciālistiem – policistu, veterinārārstu, pašvaldības policijas dežurantu, un viņi visi piekrita: sistēma ir jāmaina. Turklāt tālu nav jāmeklē – jebkurā Eiropas valstī tāda jau sen pastāv, un tautas valodā to sauc par “dzīvnieku policiju”.

Tas nebūt nenozīmē atsevišķu dienestu vai pat nodaļu, pilnīgi pietiek ar pāris papildu apmācītiem municipālpolicistiem, kuri zina, kā rīkoties, kurus dienestus saukt palīgā, ja nepieciešams, vai kuri vienkārši spēj dot padomu saviem dežūrējošajiem kolēģiem.

Savukārt, iedzīvotājiem nebūtu jāzina nekas vairāk, kā tas pats pašvaldības policijas dežuranta numurs, un problēma būtu atrisināta!

Taču pats no sevis nekas nemainīsies.