Ar šo publikāciju pieliekam punktu iepriekšējās trīs piektdienās sākto un turpināto apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”  hroniku. Šogad aprit 25 gadi, kopš Liepājā dzima šī patriotiskā organizācija.

(Nobeigums. Sākumu sk. šeit)

Līdz ar laikraksta „Jaunais Laiks” tapšanu, tas kļūst par galveno LJA „Tēvzemei un Brīvībai” Liepājas puses biedru rūpju objektu laikā līdz neatkarības faktiskajai atjaunošanai. Protams, paralēli apvienība kādu laiku vēl turpina darboties kā līdz šim.

1990.gada 23.februārī jaunieši sarīko pret padomju militārajiem okupantiem vērstu protesta akciju pie PSRS Jūras kara flotes virsnieku nama Liepājā.

Tā paša gada 6.martā “Tēvzemei un Brīvībai” dalībnieki ar pašrocīgi darinātām plāksnītēm “Oskara Kalpaka iela”, aizsedzot padomju varas piestiprinātās ielas nosaukuma plāksnītes “Sarkanarmijas iela”, centās Liepājā atjaunot ielas vēsturisko nosaukumu.
    
Savukārt, 17.martā jauniešu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” un “Daugavas Vanagu” Liepājas kopa Liepājas Centrālkapos, vietā, kur Otrā pasaules kara gados guldīti kritušie latviešu un vācu karavīri, svinīgi atklāja pašu uzstādīto piemiņas krusta zīmi. To iesvētīja Liepājas Evanģēliski luteriskās Brāļu draudzes mācītājs Ilmārs Krieviņš.

Viņu darbs vēsturisko notikumu, un jo īpaši latviešu karavīru piemiņas vietu atjaunošanā, atzinīgi tika novērtēts arī Rietumos.

1990.gada 24.martā Anglijā, “Daugavas Vanagu fonda” īpašumā “Straumēnos” notika “Daugavas Vanagu” prezidija sēde. Sēdē piedalījās Jauniešu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” un “Daugavas Vanagu” Liepājas kopas biedri Guntars Stinka, Anda Grietēna un Igors Suharevskis. Latvijas viesus sveica “Daugavas Vanagu” priekšnieks Jānis Frišvalds un pateicās par darbiem, ko tie veikuši Latvijā. Frišvalds viesiem dāvināja Artūra Silgaiļa grāmatu “Latviešu Leģions”. Viesu vārdā Suharevskis pasniedza kokā grebtu Liepājas pilsētas ģerboni.

Tieši “Tēvzemei un Brīvībai” jauniešiem jāpateicas par to, ka saglabātas un no jauna ierīkotas tik daudzas piemiņas vietas, kas veltītas latviešu tautas 20.gadsimta vēsturei.

1990.gada aprīlī vien apvienības dalībnieki sarīkoja sakopšanas talkas vairākās Latvijas vietās. Bernātos sakopa apkārtni ap piemiņas akmeni, kas uzstādīts par godu faktam, ka tur viesojās un uzrunu teica pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste. Bet jauniešu apvienības Madonas nodaļa organizēja sakopšanas talku Meirānu pagasta Liepsalās – pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas mājās.

1990.gada 8.maijā, Kurzemes Cietokšņa atceres dienā, Liepājas Centrālkapos notika apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” un “Daugavas Vanagu” Liepājas kopas rīkotais svinīgais piemiņas brīdis, pieminot varonīgos Kurzemes aizstāvjus 2.pasaules kara gados.

1990.gada 1.jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, bērni piedalījās zīmējumu izstādē “Par latvisku Latviju”, ko Liepājas centrā sarīkotajā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”. Vairāk nekā 60 bērni zīmēja ar krītiņiem uz asfalta. Atbildīgā par pasākumu bija Ineta Auguste.

Lielāks devums visai pilsētai bija 1990.gada 14.jūnijā Centrālkapos atklātais “Tēvzemei un Brīvībai” uzstādītais piemiņas akmens padomju režīma upuriem. Piemiņas akmens izgatavošana izmaksāja 2111 rubļus un 50 kapeikas.

1990.gada jūnija nogalē jaunatnes apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji tikās ar Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka brāļa meitu Āriju Kalpaks-Grundmanis, viņa arī „Pulkveža O. Kalpaka fonda” vadītāja. Tika izteikta pateicība „Pulkveža O. Kalpaka fondam” un personīgi Ārijai Kalpaks-Grundmanis kundzei par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” darbības atbalstīšanu.

1991.gada martā “Pulkveža Kalpaka fonds” piešķīra atzinības balvu jauniešu apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai” par pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietu atjaunošanu un sakopšanu. Ziņas par šo notikumu rodamas “Pulkveža O. Kalpaka fonda” vadītājas Ārijas Kalpaks – Grundmanes rakstā “Darbi varoņu piemiņai” laikrakstā “Laiks” (1991.gada 9.marts):

“Pulkveža O. Kalpaka fonda” mērķis ir rast, izaudzināt un atbalstīt jauno maiņu – Kalpaka gara nesējus, cīnītājus un Latvijas brīvības mūžīgās uguns sargātājus, kas domās, vārdos, darbos apliecina savu nacionālo degsmi un stāju par brīvu, nacionālu, neatkarīgu Latvijas valsti latviešu tautai.

Fonda mērķiem un noteikumiem atbilstoši darbus ir veikuši Latvijas Jaunatnes apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” biedri Liepājā un Madonā.

Liepājas “Tēvzemei un Brīvībai” jaunatne ir cītīgi palīdzējusi uzstādīt atkal pulkveža Kalpaka pieminekli Liepājā, atjaunot piemiņvietas ansambli ar četriem pieminekļiem un muzeju Airītēs, lai tie būtu tādi, kā Latvijas brīvības gados. Pulkveža Kalpaka piemiņplāksnes atkal ir vecās vietās Rudbāržos, Jelgavā, Aucē. Jaunatne Liepājā izdod nacionāli celsmīgu un patiesības paudēju laikrakstu “Jaunais Laiks”.

Jaunatnes apvienības Madonas nodaļa ir dedzīgi strādājusi pulkveža Kalpaka pieminekļa sakopšanas darbos Meirānu Visagala kapsētā. Sastādījuši vienu kilometru garu liepu aleju gar ceļu, kas ved uz Kalpaku dzimtas Liepsalu māju vietu. Tur arī iecerējuši izveidot pulkveža Kalpaka piemiņvietu. Izcīnījuši pulkveža Kalpaka ielu nosaukumus Madonā, Lubānā, Gulbenē. Palīdzējuši savest kārtībā Lazdonas baznīcu un ir sameklējuši un sakopuši vairākus Vidzemē kritušo karavīru kapus.

Apvienības jaunieši organizēti ar karogiem svinīgi piedalās Latvijas valsts svētku un brīvības cīnītāju godināšanas dienās.

Latvijas Jaunatnes apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” jauniešu veikumi ir pārbaudīti un izvērtēti. Kā atzinību “Pulkveža Kalpaka fonds” Liepājas nodaļai dāvāja līdzekļus datora iegādei un Madonas nodaļai kopējamo mašīnu un videokameru.

Minēto atbalstu jaunatnei Latvijā deva ziedojumi par “Pulkveža O. Kalpaka fonda” izdotajām varoņu piemiņmarkām. “Pulkveža O. Kalpaka fonda” vadība, kā arī atbalsta saņēmēji – LJA “Tēvzemei un Brīvībai” – izsaka visatzinīgāko pateicību visiem atsaucīgajiem ziedotājiem.”

Protams, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai” dalībnieki bija uz barikādēm. Tāpat, aktīvi palīdzēja organizēt Pilsoņu Kongresa darbību, līdzdarbojās un atbalstīja citu Atmodas laika nacionālpatriotisko organizāciju, tādu kā LNNK, 18.novembra savienība, Vides Aizsardzības klubs, iniciatīvas un rīkotos pasākumus.

Līdz ar neatkarības atjaunošanu, Liepājā dzimušās jauniešu organizācijas, kas tik daudz labu darbu paveica Atmodas gados, darbība pamazām apsīka. Kādu laiku Liepājā vēl tika izdots laikraksts „Jaunais Laiks”, kas ieturēja nelokāmu nacionālo stāju. Kad tas pārstāja iznākt, faktiski pārstāja darboties arī organizācija.

Nāca citi laiki, kuros ideālisti vairs nebija vajadzīgi.