Viedokli par skolu reitingiem un centralizēto eksāmenu rezultātiem kā mācību kvalitātes kritēriju portālam irliepaja.lv pauž Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Atbildē, ko sagatavojusi Izglītības kvalitātes valsts dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Veinberga, teikts:

"Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) neatbalsta izglītības iestāžu reitingu veidošanu vai sabiedrības viedokļa veidošanu par izglītības kvalitāti kādā izglītības iestādē, ņemot vērā tikai vienu kritēriju, piemēram, centralizēto eksāmenu rezultātus. Kvalitātes dienesta ieskatā būtiski izglītības kvalitātes kritēriji ir arī atbalsts skolēniem, skolas vide, skolotāju darba, t.i., mācīšanas kvalitāte u.c. Tomēr jāņem arī vērā, ka Latvijā regulāri notiek vairāki starptautiski izglītības pētījumi, kuriem ir savi kritēriji un kuros tiek apskatīts kāds no izglītības kvalitātes aspektiem. Arī pēc šiem pētījumiem veidojas skolu saraksti, kurus varētu nosaukt par reitingiem.

Galvenais instruments izglītības kvalitātes mērīšanai Latvijā ir akreditācijas process. Vispārējas izglītības un profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija Latvijā notiek atbilstoši Ministru kabineta 20.12.2016. noteikumiem Nr. 831 "Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību", kuros noteikti arī izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji.

Visi izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji (kopā 20) sadalīti septiņās jomās un katra no tām sevī ietver vairākus kritērijus: mācību saturs, mācīšana un mācīšanās (tiek vērtēta mācīšanas, mācīšanās un mācību sasniegumu vērtēšanas kvalitāte), izglītojamo sasniegumi (ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos), atbalsts izglītojamiem (psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts, izglītojamo drošības garantēšana, atbalsts personības veidošanā, atbalsts karjeras izglītībā, atbalsts mācību darba diferenciācijai, atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, sadarbība ar izglītojamā ģimeni), izglītības iestādes vide (mikroklimats, fiziskā vide un vides pieejamība), resursi (iekārtas un materiāltehniskie resursi, personālresursi), izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana (izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana, vadības darbs un personāla pārvaldība, sadarbība ar citām institūcijām).

Pēc jomu un kritēriju uzskaitījuma redzams, ka skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos (valsts pārbaudes darbos) ir tikai viens no kritērijiem, turklāt tikpat būtisks izglītības kvalitātes rādītājs ir arī skolēnu progress ikdienas mācību darbā.

Akreditācijas process notiek vairākos posmos. Vispirms skola veic savu pašvērtēšanu. Iesaistot skolas pedagogus, darbiniekus, vecākus un skolēnus, skolas darbība un izglītības programmu īstenošana tiek novērtēta visos minētajos kritērijos. Pēc tam izglītības kvalitātes vērtēšanu visos kritērijos īsteno akreditācijas eksperti, kas dodas uz skolu, iepazīstas ar dokumentiem, vēro stundas, anketē skolēnus, pedagogus un vecākus, īsteno pārrunas ar skolēniem un skolas personālu. Pēc tam tiek rakstīts ekspertu ziņojums, kurā katram kritērijam un jomai, kā arī skolas darbībai un/vai izglītības programmas īstenošanai (dažkārt skolas darbības akreditācija notiek vienlaikus ar izglītības programmu akreditāciju, bet dažkārt tiek novērtēta tikai atsevišķas izglītības programmas īstenošanas kvalitāte) kopumā tiek piešķirts viens no vērtējumiem: ļoti labi, labi, pietiekami, nepietiekami, un izteikts priekšlikums par izglītības iestādes un/vai izglītības programmas akreditāciju vai akreditācijas atteikumu un akreditācijas termiņu (izglītības programmas var akreditēt uz diviem vai sešiem gadiem). Ekspertu ziņojums un tajā izteiktais novērtējums tiek apspriests Akreditācijas komisijā, kurā ietilpst gan kvalitātes dienesta un Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Valsts izglītības satura centra un Latvijas Nacionālā kultūras centra, gan nevalstisko organizāciju – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Pirmsskolas izglītības asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Galīgo lēmumu par akreditācijas piešķiršanu pieņem kvalitātes dienests, pamatojoties uz Akreditācijas komisijas ieteikumu.

Kvalitātes dienests vēlreiz uzsver, ka izglītības kvalitātes novērtēšana ir komplekss un daudzpusīgs process, kurā tiek izvērtēta skolas sniegtās izglītības kvalitāte ilgākā laika periodā, līdz ar to veidojot objektīvāku izglītības kvalitātes novērtējumu, nekā centralizēto eksāmenu rezultāti”.