TB/LNNK Liepājas grupas vadītāja Gunāra Silakaktiņa pārdomas par Liepājas politiskajiem procesiem, personībām, „nepersonībām” un galu galā – vēlēšanām.

Ja pirms četrdesmit gadiem sevi, kā Zemgales puses iedzimto, dēvēju par Liepājas trimdinieku, tad tagad jūtos kā pilntiesīgs liepājnieks. Zinu no galvas visas Liepājas ielas un to vēsturi. Apbrīnojami, bet prātā paturu simtiem stāstu par liepājnieku famīlijām un to likteņiem. Nevaru sevi iedomāties kā baušķenieku, ventspilnieku – esmu liepājnieks.

Mans garīgais baudījums ir runāt ar cilvēkiem par šodienu, bet pārsvarā – par pagātni. Esmu arī bijis liecinieks un līdzdalībnieks pilsētas pārvaldes lietās no Atmodas līdz šodienai. Biju ievēlēts 1989.gada Izpildkomitejas deputātos. Esmu darbojies desmit dažādu jomu komisijās un darba grupās līdz šai dienai. Man gluži kā “laborantam” ir bijis interesanti novērot varas rūgšanas procesu no Vismina un Jaunsleiņa laikiem līdz pat Seska “nemirstībai”.

Šajos gados esmu nācis pie secinājuma, ka Liepājas politiskajos procesos vienmēr ir bijusi raiba palete, bet samērā maz personību.

Manuprāt, šis „nepersonību” faktors atspoguļojas Liepājas pašreizējā situācijā – morālajā un ekonomiskajā bedrē, kas savukārt – vēlētāju pasivitātē. Liepājnieki arvien mazāk iet uz pašvaldību vēlēšanām.

Kopš 1997.gada pašvaldību vēlēšanās uzvarēja Ulda Pīlēna aranžētais un vēlāk arī angažētais Apvienotais saraksts, pilsētā turpinās vientaisnības režīms ar morālo un tagad arī ekonomisko krahu.

Diemžēl, visu laiku tas daudziem pilsētniekiem bija grūtāk konstatējams, jo valdošā situācija tika iemidzinoši un dārgi glancēta ar nodokļu maksātāju resursiem. Medicīniski runājot, izvairīšanās no amputācijas un gangrēnas paildzināšana bijusi iespējama, pateicoties intravenozās sistēmas katetram, kas bija un ir pieslēgts Eiropas naudas āderei.

Bet bezgalīgi ilgi tas nevar turpināties, un ir jau redzams drūms, un, iespējams, letāls finišs. Redzamākie simptomi jau parādījušies: Kremļa “maigā okupācija”, kas sākusies ar pilsētas stratēģisku īpašumu pāriešanu Krievijas pilsoņu rokās; esošās varas dievinātā „Liepājas metalurga” beigu sākums; Liepājas vēsturiskā centra pazaudēšana un, galvenais, izglītoto un spējīgāko cilvēku aizplūšanu uz ārzemēm vai, labākajā gadījumā, uz Rīgu.

Lai pārtrauktu šo “melno strīpu”, vispirms būtu jāatzīst, ka esam nonākuši kraujas malā.

Tāpēc gribētu aicināt mīļos liepājniekus, kuriem noriebušies pārsvarā tukšie solījumi un priekšvēlēšanu spektākļi, – saņemieties un aizejiet uz saviem vēlēšanu iecirkņiem novēlēt par jebkuru sarakstu un kandidātu pēc jūsu izvēles!

Mums visiem jāapzinās, ka tie, kuri līdz šim nav gājuši uz vēlēšanām, faktiski ir IEVĒLĒJUŠI tos, kuri Liepājas attīstību, rallijmīļu valodā runājot, ilgstoši nolikuši uz bremzēm.

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Liepājas grupas vārdā –
Gunārs Silakaktiņš

Publikāciju apmaksā Nacionālā apvienība.