1945. gada ziemā Kurzemes laukos un mežos norisinājās niknas  un asiņainas cīņas, kurās gāja bojā gan uzbrucēji, gan aizstāvji. Visa vācu grupējuma apgāde, ievainoto tranporti un jaunu papildspēku pievešana notika, izmantojot Liepājas un Ventspils ostas. Taču arvien apdarudētākas kļuva jūrs ceļu komunikācijas, bieži vien ievainotie karavīri dienām nīka lauku hospitāļos, gaidīdami, kad ieradīsies transports no Vācijas vēl neokupētajām ostām. Biezi  vien kuģis tā arī nesasniedza Liepāju un pilsētas lazaretēs mirušo apbedīsanas komandas

raka karavīrus, raka kur nu kādam komandas feldfēbelim ienāca prātā.

Lai gan vispārēja pavēle par Kurzemes cietokšņa evakuāciju netika izsludināta, vācu kara flote no Kurzemes ziemā paguva izvest 72 tūkstošus zaldātu, ar kuriem cerēja atvairīt krievu iebrukumu pie Vislas un velāk aizstāvēt Berlīni. Retāk vācieši atļāvās atvest jaunus karotājus Liepājā un Ventspilī pa bīstamajiem Baltijas ūdeņiem.

Liepājas ostā pēc bēgļu iekāpšanas kuģos palika daudz aizbraucēju mantu. Foto no G. Silakaktiņa personīgā arhīva.

"Štrālzundē mūsu leitnants paziņoja, ka nolemts doties uz fronti Kurzemē. Tas bija – ar kuģi pa mīnu un krievu kuģu pilno Baltijas jūru!

Sivinoustjē mūs kopā ar presēta siena ķīpām ielādēja kuģī "Ilmenau", kas bija mūsejo vai stāvus sastāpelēts. Spriedām, ka priekšniecība galīgi zaudējusi galvu, jo bijām lasījuši, ka Latvijā kā kādreizējā lauksaimniecības zemē esot pa pilnam siena. Vēlāk, jau pēc aptuveni mēneša, uzzinājām par kuģa matrožu bēdīgo likteni turpat, pie Liepājas, un mums mūsu kamerādu bija skaudri žēl," lasāms vācu karavīra, vēlāk gūstekņa Hansa Dītera Šulca (Hans Dieter Schulz) atmiņu pierakstos, ko pērn publicēja portāls irliepaja.lv.

Tranportkuģis "Ilmenau" nogrima 10. aprīlī netālu no Ziemeļu mola,

vezdams lielkalibra artilērijas munīciju ielenktajam Kurzemes katla grupējumam. Pēc vācu avotiem, bojā gāja visa kuģa apkalpe, 18 jūrnieki.

Kuģa vraks joprājām atrodas  tupat, aptuveni 80 – 160 m uz ziemeļiem no Ziemeļu mola, apmēram 7 – 9 metru dziļumā, ieskalots smiltīs. Droši vien turpat jūras straumes apbedījušas arī kuģa kravu. Kādreiz man ūdenslīdēji teica, ka tur varētu būt aptuveni 70 tonnu munīcijas.

Taču 1201 bruto tonnu "Ilmenau", kas pirms kara veda minerālmēslu kravas uz Klaipēdu, Rīgu vai Stokholmu, nav vienīgais Liepājas krastam visai tuvu bojā gājušais kuģis 1945. gada ziemā.

Līdz Liepājas ostai netika:
1945. 16. Aprīlis, motorkuģis "Cap Guir", 1536 BRT,  774 noslīkušie,
1945. 17. februāris, tvaikonis "Eifel", 1429 BRT, 677 noslīkušie,
1945. 23. februāris, tvaikonis "Gottingen", 6267 BRT, 130 noslīkušie,
1945. 24. aprīlis, motorkuģis "Huelva", 1923 BRT, 1 noslīkušais,
1945. 26. marts, mīnukuģis  "Sanitz", 400BRT, ?
1945. 17. janvāris, tranports "Steinburg", 1319 BRT, 5 noslīkušie.

Šajā vācu kara rēderejas atskaitē minēti vēl trīs krievu pie Liepājas sabombardētie kuģi – "Inka" (427 BRT) un "Lisa Essberger" (1172BRT).

Kāds sašauts vācu karakuģis Liepājas ostā. Foto no G. Silakaktiņa personīgā arhīva.

Atgriežoties pie stāsata par nogrimušo "Ilmenau", jāpiebilst, ka par tā nogremdēšanu gan toteiz, gan arī tagad viedokļus proponē dažādas raudzes vēturnieki, un vieni apgalvo, ka transports esot kļuvis par mērķi krievu aviācijai, PSRS flotes zemūdeņu torpēdām, pat krievu tālšāvēju artilērijas baterijai no dzelzceļa platformas Elkuzemes stacijā, gan...frontes padoju izlūkiem un vietējiem pagrīdniekiem!

Tā vai svādāk, taču "Ilmenau" kopā ar karalaika kravu Ziemeļu mola duļķaino ūdeņu apskalota joprojām atrodas pavisam līdzās.