Leitnanta Šmidta vārds padomju laikā un arī mūsdienās apaudzis ar iztēles bagātām traģiskām un arī romamantiskām leģendām. Daudziem pazīstami I. Ilfa un J. Petrova romāna "Zelta teļš" satīra un 34 afēristu uzdošanās par leitnanta Šmidta bērniem. Padomju laikā revolucionārais Melnās jūras flotes virsnieks tika vēsturnieku pārslavēts.  Maza daļiņa no šīs personas, cariskās Krievijas flotes leitnanta Pjotra Petroviča Šmidta biogrāfijas saistīta ar Liepāju. Līdz 1991. gadam Liepājas Karostā Invalīdu iela bija nosaukta šī ekscentriskā un avantūristiskā krievu flotes virsnieka vārdā.


Sākoties krievu-japāņu karam, leitnantu kā tirdzniecības flotes virsnieku iesauca karadienestā. 1904. gada vasarā militārā transporta "Irtiš" vecākais virsnieks Šmidts nonāca Liepājā, kur steigā formējās Krievijas Baltijas jūras flotes eskadra admirāļa Z.P. Roždestvenska vadībā. Vēlāk šo eskadru dēvēja par II Klusā okeāna eskadru.


Ar diviem no grandiozu muļķību apvītās, kolosāli dārgās traģisku galu ņēmušās flotes vienības virsniekiem te, Liepājā, saistīts amizants gadījums. Par to minēts gan vēlēkajā sociāldemokrātu revolucionārajā presē, gan "buntavnieku" izplatītajās skrejlapās. Šo gadījumu kā krievu jūras virsnieku "galēji necienīgu un nožēlojamu" min arī Oskars Gripenbergs (Grippenberg, 1838. – 1915.)  savās atmiņās.


Ģenerālis un bijušais Valsts padomes loceklis, kurš 1904. gadā dienēja imperatora Aleksandra III Liepājas kara ostā, savās atmiņās emigrācijā 1911. gadā par Šmita piedzīvojumu Liepājā raksta sekojoši:


"Eskadras galvenie spēki no Libavas ostas uz Tālajiem Austrumiem izgāja 1904. gada 2. (15.) oktobrī.  Dažas dienas pirms tam vietējā Lībavas Sarkanā krusta komiteja bija angažējusi visgreznākās un lielākās telpas Kūrmājas namā, ar deju orķestri, pilnu bufeti un atspirdzinājumiem.  Balle iesākās ar tradicionālo polonēzi, tad polka, oficieru hopaks... Visaizrautīgāk ar virsniekiem dejoja gaišmatainā jaunkundze, baronese fon Gredener (citos avotos – Manteifel-Scege).


Taču neviens nebija paredzējis, ka divi "merzavci un proniras*", leitnants Muravjovs no ogļu transporta "Anadir" un vecākais virsnieks Šmidts no "Irtiš", jau bija vienojušies plānot tik morāli pagrimušus gājienus. Visaizrautīgākajā kadriļas brīdī Muravjovs šķērsoja zāli un leitnantam Šmidtam ievirpināja dažas pļaukas. Abi kaušļi vārtījās pa grīdu un "pacienāja" viens otru ar sitieniem. Baroneses jaunkudze no šīs scēnas paģība un citi virsnieki metās kaušļus izšķirt, visapkārt lidoja papirosu gali un augļu sķīvju saturs... Muižnieku famīlijas centās glābt savu atvašu godu un steigšus atstāja balli. Abus "neliešus" ar izlauztām rokām veda prom no zāles, bet leitnants Šmidts vēl pamanījās pakampt smagu, masīvu krēslu un ielidināt to Kūrmājas logu slīpētajos kristālstiklos, tādējādi satrūcinot Kūrmājas priekšā snaudošos ormaņus un viņu zirgus.


Pjotrs Petrovičs Šmidts.


Pēc šī skandāla Muravjovs un Šmidts bija domājuši, ka tos norakstīs no kuģiem un tiem nebūs jadodas karot pret japāņiem. Galvenais Jūras štābs gan domāja citādi, un abiem bija jāturpina jūras pārgājiens ar nosacījumu, ka pēc kara abi varēs savas pretenzijas nokārtot virsniekiem godpilnā veidā – duelējoties. Taču kādā Korejas ostā abus tomēr norakstīja krastā un leitnants Šmidts 1905. gadā atkal uzradās Sevastopolē, kur sadumpoja karakuģa "Očakov" matrožus un sevi paaugstināja par Melnās jūras flotes admirāli.   


* nelieši un iznireļi.