1941. gada jūnija beigās Liepāja gulēja drupās. Viss vēsturiskais centrs ap Rožu laukumu un Lielo ielu rēgojās ar izdegušu namu tukšajiem logiem.

Nebija arī vairs lepno māju Vītolu ielā un ar pamatīgiem robiem apbūves līnijā gar Miķeļa, tagad Celtnieku ielu. Panorāmai tik ierastā ainava gar kanāla abām pusēm bija vienās, vēl dūmojošās krāsmatās. Pēc pilsētas atjaunotās Liepājas pilsētas valdes atskaites drupās bija pārvērtušies 161 namīpašums un smagi bojātas vēl sešas mājas.

Raiņa parks un Aspazijas birzs koki, tagad Zaļā birzs, bija artilērijas šāviņu izretināti, ar metāla šķembu pilniem stumbriem.

Par kauju dramatisko raksturu jau daudzkārt rakstīts, un rakstītais pārlaistīts ar dažādu krāsu ideoloģiskajām mērcēm.

Šoreiz manās rokās nonācis rets fotoattēls ar uzbrucēju, izdegušu vācu bruņumašīnas vraku Rīgas ielā, iepretim trešajam namam.

Par šo notikumu padomju laikā tika sacerēta versija – Liepājas komjaunieši Imanta Sudmaļa vadībā ar granātām, mestām no Rīgas ielas 3 mājas otrā stāva loga, esot uzspridzinājuši hitleriešu tanku. Par šo notikumu vēl šobaltdien vēsti pie mājas sienas piestiprinātā plāksnīte.

Taču sacerētā versija tapa tikai tāpēc, lai varonīgāk izskatītos vēstures acīs, jo vācu grenadierus atbalstošais bruņutransportieris nepavisam nelīdzinājās tankam.

1941. gada 28. jūnija pēcpusdienā vācu 291. kājnieku divīzijas trieciengrupas, slēpjoties aiz labības noliktavu mūriem, gatavojās šturmēt Tramvaja tiltu. Atbalstam bija izsaukta tankete, kuru ar rokasgranātām, mestām no Rīgas ielas trešā nama logiem, iznīcināja.

Daudz vēlāk padomju avotos parādījās ziņa, ka granātas metējs esot bijis ostas komjaunietis Alfrēds Kaģis.

Izdegusī bruņumašīna no Rīgas ielas tika aizvākta tikai jūlija beigās. Šo skatu fotogrāfijā iemūžinājis Liepājas fotogrāfs Leonīds Beģis.1911. – 1961.gadā viņa fotodarbnīca atradās Graudu ielas un Vītolu ielu krustojumā, mājā, kur tagad atrodas izglītības centrs "Citadele".