Saulainās 16.marta pēcpusdienā vairāki desmiti liepājnieku pulcējās pie Centrālkapiem, lai simboliskā gājienā dotos uz cīņā pret padomju okupāciju kritušo karavīru piemiņas vietu.

Pasākuma dalībnieku pulcēšanās sākās jua pulksten 16.30 muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos”, kur pasākuma rīkotāji ar Liepājas Politiski represēto kluba dalībnieku palīdzību kārtoja telpas, gatavojoties pasākumu noslēdzošajai daļai.

Pretēji cerētajam, pie muzeja sapulcējas vien nedaudz vairāk par desmit cilvēkiem. Nedaudzie sanākušie pēc tam kāpa autobusā un devās uz Centrālkapiem.

Tur izrādījās, ka leģionārus tomēr vēlas godināt krietni vien lielāks skaits liepājnieku, kuri bija sapulcējušies pie kapsētas.

Kā iecerēts, pulksten 17 sanākušie sakārtojās kolonnā un simboliskā gājienā devās uz nelielo pieminekli latviešu leģionāriem un nacionālajiem partizāniem, kas bija cīnījušies pret padomju okupāciju.

Sanākušie nodziedāja Latvijas valsts himnu, nolika ziedus, un pasākuma rīkotāji pateicās sanākušajiem par viņu patriotismu, izsakot pārliecību, ka ar šo gadu agrāk pastāvējusī tradīcija 16.martā godināt leģionārus ar gājienu, tiks atkal atjaunota.

Pasākums pulcēja gan jauniešus, gan arī vecāka gadagājuma ļaudis. Civilajā apģērbā bija ieradušies jaunsargi un zemessargi, tāpat arī Nacionālā Spēka Savienības  veterāni un TB/LNNK Liepājas puses biedri.

Taču, pārsvarā tomēr bija to, kuriem šī diena saistās ar ko personiski pārdzīvotu – sirmgalvji, tajā skaitā arī bijušie leģionāri, arī viņu tuvinieki un draugi no Liepājas politiski represēto kluba un „Daugavas Vanagiem”.

Pēc pasākuma daļa sanākušo devās mājup, bet daļa ar autobusu devās uz Okupācijas muzeju, kur bija uzklāts tējas galds, kā arī muzeja vadītājas Sandras Šēniņas sarūpētā dokumentālā filma „Sarkanais un brūnais”.

Sirsnīgā gaisotnē tika aizvadīts vakars, bijušais leģionārs Ernests Puļķi izteica prieku, ka atceres pasākumu rīko tieši jauni cilvēki, kopīgi tika dziedātas dziesmas un pārrunāts, kā rīkoties citus gadus, lai leģionāru piemiņa nezustu arī jaunajām paaudzēm.

Viens no pasākuma rīkotājiem Viktors Birze, atzina, ka mērķis ir panākt, lai 16.marts kļūst par vispāratzītu piemiņas dienu. Ja tas kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams valstī, tad Liepāja varētu rādīt priekšzīmi.

“Sarkanbaltsarkanajam karogam 16.martā vajadzētu plīvot virs katra nama, un, skolēnus Liepājas skolās vajadzētu informēti par Latviešu leģiona vēsturi, un es ceru, ka 16.marta pasākumus apmeklēs tikpat kuplā skaitā, kā 11.novembra Lāčplēša dienas gājienu,” pārliecinārts atceres pasākuma rīkotājs.