Piektdien, 19.septembrī, pulksten 16 Diakonijas centrs aicina uz diskusiju ar Saeimas deputātu kandidātiem par situāciju sociālajā jomā un veselības aprūpē.

Uz diskusiju, kas notiek Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā K.Valdemāra ielā 7, aicināti Valērijs Agešins (Saskaņas centrs); Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība); pārstāvis no „No sirds Latvijai”; Arnis Robežnieks (Vienotība); Kristīne Skrīvere (Nacionālā apvienība).

Diskusijai ir paredzētas trīs daļas: pašreizējās situācijas sociālajā un veselības politikas jomā vērtējums; izmaiņas šajās jomās kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām; kā arī risinājumi, ko piedāvā katra no partijām.

Diskusijas organizētāji arī apkopojuši datus par pašreizējo situāciju un identificējuši galvenās problēmas, kas attiecīgajā jomā jārisina.

Veselības aprūpe
ES veselības indikatori rāda, ka vismaz 12% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā negāja pie ārsta – tas ir pārāk dārgi, pārāk tālu vai rindas ir pārāk garas. Trūcīgo cilvēku skaits, kuri nedevās pie ārsta, bija augstākais ES – 22,4%. Mums ir visaugstākā ienākumu nevienlīdzība, toties viszemākie rādītāji, attiecībā uz iedzīvotāju veselības aprūpes minimuma nodrošinājumu.

Jautājums ir, kad tiks pildīt Latvijas Republikas Satversmes 111. pants – Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu? Tāpat – kad tiks paplašināts kompensējamo medikamentu saraksts, piemēram, diabēta pacientiem, ar reimatismu saslimušiem, vēžu slimniekiem un kad tiks panākta vienlīdzība zāļu pieejamībā aptiekās? Kad tiks atjaunots atjaunotu diabēta slimnieku aprūpes centrs un apmācība?

Tehniskie palīglīdzekļi jau daudzus gadus netiek pienācīgi nodrošināti, daudziem nav iespējams pirkt ortopēdiskos apavus, bet pēdas ir viens no galvenajiem riska faktoriem diabēta slimniekiem.

Kas tiks darīts, lai samazinātu rindas un saīsinātu pieraksta laiku pie ārstiem-speciālistiem ar ģimenes ārsta nozīmējumu? Tas pats speciālists, ja cilvēks maksā skaidrā naudā, pieņem viņu tūlīt. Cik ilgi zels ārstu-speciālistu privāto prakšu lobēšana?
Kā tiks veicināta dienas centru cilvēkiem ar invaliditāti attīstība Latvijā?

Liepājā subsidētajās darba vietās cilvēkiem ar invaliditāti pašlaik strādā 18 invalīdi. Visas Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētās subsidētās darba vietas invalīdiem Liepājā ir aizņemtas un jaunu darba vietu izveidošanai nav finansējuma.

Liepājā ir 2186 cilvēki ar invaliditāti vecumā no 18 – 64 gadiem, t.i. darbspējas vecumā, no kuriem 483 ir reģistrējušies, kā bezdarbnieki.

Kā tiks veicināta cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātība? Kā tiks veicināta universālā dizaina principu ieviešanu? Kad tiks paaugstinātas invaliditātes pensijas, lai nodrošinātu cilvēku cienīgu dzīvi?

Sociālā nevienlīdzība
„Eurostat” dati apliecina, ka Latvija vismazāk no visām ES valstīm tērē iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai.

Kas tiks darīts, lai mazinātu Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību: progresīvais ienākumu nodoklis? Paaugstinot ar nodokļiem neapliekamo daļu? Minimālās algas celšana? Griestu atcelšana ienākumiem, no kuriem jāmaksā sociālais nodoklis? Ilgstoši nelietotu nekustamo īpašumu aplikšana ar nodokļiem?

Kad tiks pārstrādāts un aprēķināts jaunais iztikas minimuma grozs?
2013.gadā valsts samazināja garantēto ienākumu minimumu, neskatoties uz to, ka Starptautiskais valūtu fonds pret to iebilda. Pasaules bankas pētījumā par Latvijas sociālo sistēmu tika konstatēts, ka tikai divi procenti no Latvijas iedzīvotājiem saņem bezdarbnieka pabalstu vai GMI un ka nekāda plaša atkarība no pabalstiem nepastāv.

Kāpēc GMI joprojām nav atjaunots iepriekšējā līmenī ar valsts līdzdalību 50% apmērā?

Kā vērtējat t.s. universālos pabalstus, kurus piešķir neatkarīgi no ienākumiem? Viens no tādiem ir ģimenes valsts pabalsts, kuru gan krīzes laikā apcirpa (noņēma koeficientus, kas ļāva ģimenēm ar vairākiem bērniem saņemt lielāku pabalstu), tomēr to izmaksā visiem vecākiem neatkarīgi no ienākumiem. No Pasaules bankas pētījuma izriet, ka šī sistēma būtu jāmaina.