84% Latvijas iedzīvotāju pusotra gada laikā ir iemācījušies pielāgoties un sadzīvot ar jauno ikdienu, ko radījusi "Covid–19" pandēmija, secināts "Benu aptiekas" pasūtītajā aptaujā, kuru veikusi kompānija "Gemius", aptaujājot vairāk nekā 1800 Latvijas iedzīvotājus.

Kā aģentūru LETA informēja "Tamro Latvija" mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Agnija Greiziņa, aptaujā 40% norādījuši, ka pilnībā iemācījušies sadzīvot, 44% – drīzāk iemācījušies sadzīvot, 10% – drīzāk nav līdz galam adaptējušies jaunajiem apstākļiem, bet 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Būtiskākās atšķirības šajā aspektā saglabājas pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latviešu vidū ar "Covid–19" radītajām izmaiņām ir iemācījušies sadzīvot 85% respondentu, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 67%.

Kā vērtē aptaujas veicēji, to, ka iedzīvotāji pakāpeniski pielāgojas dzīvei pandēmijas apstākļos, apstiprina arī fakts, ka kopš pavasara kopumā ir nedaudz samazinājies iedzīvotāju nogurums no "Covid–19" pandēmijas izplatības, tajā skaitā saslimšanas riskiem, ierobežojumiem, izmaiņām ikdienā, stresa, informācijas pārbagātības.

Pavasarī ļoti lielu nogurumu no "Covid–19" (10 baļļu skalā to vērtēja ar 9 vai 10) izjuta 32% aptaujāto, vidēji liels nogurums bija 28% (10 baļļu skalā to vērtēja ar 7 vai 8), vidējs nogurums (10 baļļu skalā to vērtēja ar 5 vai 6) bija 16%, bet mazs vai ļoti mazs (10 baļļu skalā to vērtēja ar 1 līdz 4) – 24%. Šobrīd ļoti lielu nogurumu no "Covid–19" izjūt 22%, vidēji lielu – 28%, vidēju – 19%, bet mazu vai ļoti mazu – 31%.

Analizējot atbildes pēc respondentu dzimuma, atklājies, ka sievietes biežāk nekā vīrieši apgalvo, ka ir vairāk nogurušas no "Covid–19" radītajām sekām, bet vienlaikus arī biežāk sniedz atbildi, ka ir pielāgojušās dzīvei pandēmijas apstākļos. 88% sieviešu sniedza atbildi, ka ir pielāgojušās un spēj sadzīvot ar jauno ikdienu, ko radījusi "Covid–19" pandēmija, 7% pauž viedokli, ka drīzāk nav līdz galam adaptējušās jaunajiem apstākļiem, bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tikmēr vīriešu vidū ar jaunajiem apstākļiem, ko radījusi "Covid–19" pandēmija, iemācījušies sadzīvot 79% respondentu (40% – pilnībā iemācījušies sadzīvot, 39% – drīzāk iemācījušies sadzīvot), 13% sniedza negatīvu atbildi uz šo jautājumu, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Attiecībā uz nogurumu no "Covid–19" sieviešu vidū ļoti lielu nogurumu izjūt 24%, vidēji lielu – 31%, vidēju – 16%, bet mazu vai ļoti mazu – 29%, kamēr vīriešu vidū ļoti liels nogurums no pandēmijas ir 21%, vidēji liels – 25%, vidējs – 21%, bet mazs vai ļoti mazs – 23%.

Analizējot rezultātus pēc respondentu ģimenē lietotās sarunvalodas, atklājies, ka krievvalodīgie ievērojami retāk apgalvo, ka ir iemācījušies sadzīvot ar jauno ikdienu, ko izraisījusi "Covid–19" pandēmija. Krievvalodīgo vidū šādu viedokli pauž 67% aptaujāto, kamēr latviešu vidū šis rādītājs ir 85%. Attiecīgi ar pandēmijas radītajiem apstākļiem līdz galam nav iemācījušies sadzīvot 20% aptaujāto krievvalodīgo un 9% latviešu.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", septembra sākumā aptaujājot 1883 respondentus.