Ko dara Liepājas Direktoru padome? Kāpēc tā dibināta un kādi ir tās mērķi šodien? Kāds pienesums sabiedrībai? Kāpēc par to zināms tik maz?

Par šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar vienu no vecākajām Liepājas biedrībām un tās darbību, irliepaja.lv sarunājās ar tās pašreizējo vadītāju, pašvaldības SIA "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētāju Andi Dejus un viņa vietnieku, pašvaldības uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" (LNA) valdes locekli Arti Rimmu. Abi biedrībā ir samērā nesen – gadus četrus, un pie vadības stūres pirmoreiz tikuši šogad, Andim Dejus  šajā amatā nomainot "UPTK" vadītāju Zigurdu Kirhneru.

Sargāja savu teritoriju
Direktoru padome oficiāli dibināta 1997. gada 21.februārī, un šogad tai apritēja 21 gads. Šajā laikā padomes sastāvs daudzkārt mainījies, lai gan tajā joprojām ir vairāki dibinātāji, piemēram, Uldis Sesks, Ivars Kesenfelds, Aivars Priedols un citi. Andis Dejus saskaitījis, ka 21 gada laikā Liepājas direktoru padomē bijuši 83 biedri. Šobrīd tā apvieno 32 uzņēmumu vadītājus, kas nozīmē, ka biedru varētu būt daudz vairāk, jo, saskaņā ar "Lursoft" datiem, aktīvi darbojošies uzņēmumi Liepājā ir vairāk nekā pieci tūkstoši.

Kā uzņēmēju klubs Direktoru padome pastāvējusi jau vairākus gadus pirms oficiālās nodibināšanas. Artis Rimma, pēc vecbiedru stāstītā, secinājis, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad globalizācija vēl nebija sasniegusi tādus apgriezienus, kā šodien, katrā lielākā, sevi cienošā Latvijas pilsētā uzņēmēji apvienojās klubiņos, "lai sargātu savu teritoriju".

"Liepājā bija tieši tas pats – kad vajadzēja attīstīt pilsētas ekonomiku, uzņēmēji sanāca kopā un savu klubiņu turēja. Tur notika arī informācijas, domu, viedokļu apmaiņa."

Acu kontakts un informācijas apmaiņa ar dzīviem cilvēkiem ir vajadzīga arī tagad, kad saziņa daudz ātrāk un vieglāk iespējama virtuāli, un, kā uzsver padomes vadītājs, "tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arī šodien mēs esam kopā".

Padome – viedokļu līderis?
Ap gadsimtu miju bez padomes akcepta pat nebija iespējams saņemt pilsētas atbalstu kādai jaunai idejai, vērienīgākam projektam. Padomei arī bija reāla ietekme uz pilsētas prioritāšu noteikšanu. Tieši no padomes nāca ideja par speciālo ekonomisko zonu, tā sekmēja Ulda Seska nokļūšanu domes priekšsēdētāja amatā.

Tagad ir apiets viens attīstības loks, noslēdzies viens cikls, un mēs atkal esam nonākuši pie tā, ka padomes lomai ir jākļūst nozīmīgākai, saka pašreizējie Direktoru padomes vadītāji.

Artis Rimma spriež, ka direktoru padome, kas apvieno visu nozaru uzņēmumu vadītājus – tajā pārstāvēti izglītības, kultūras iestāžu, banku, vadītāji, ostas un citi uzņēmēji, būvnieki utt. , iespējams, varētu kļūt par Liepājas viedokļu paudēju līderi, piedāvājot savu skatījumu un risinājumu dažādu problēmu gadījumos.

"Par Direktoru padomi varētu būt radies priekšstats, ka tas ir kaut kāds slēgts klubiņš, bet tā nav, tieši otrādi – mēs vēlētos iet ārā ar saviem viedokļiem," teic Rimma.

Direktoru padome sanāk reizi mēnesī, un vienmēr esot vairāk par pusi biedru. Neformālo gaisotni neietekmējot ne partijas, nedz arī kādas citas piederības.

"Nekā slēpjama mums nav, naudu arī pa vakariem biedrības sapulcēs nedrukājam," pajoko Dejus, jau nākamajā mirklī atkal kļūstot nopietns:

"Katrā ziņā es gribētu padomes ieguldījumu pēc iespējas palielināt, atrast laiku, ko kopīgiem spēkiem varam ziedot pilsētai. Kā mums izdosies, to redzēsim."

Dejus kā piemēru nosauc publiskās apspriešanas – gan par būvniecību, gan pilsētas plānošanu, kurās Direktoru padome varētu izteikt savu viedokli.  Līdz šim tas vairāk palicis "iekšējai lietošanai".

Kopā ar Darba devēju konfederāciju
Direktoru padome neesot tikai "pulciņš Liepājā", tai ir sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), kas aizsākusies līdz ar speciālo ekonomisko zonu idejas parādīšanos – LDDK bijusi viena no tām, kas šo ideju virzījusi. Ja valdībā vai Saeimā tiek apspriests kāds jautājums, ar šīs organizācijas starpniecību Liepājas direktoru padome var izteikt savu viedokli. LDDK arī sniedz iespēju iegūt darba devējiem nepieciešamo informāciju tiešā veidā, bez starpniekiem, uzsver Dejus. Latvijas namu apsaimniekotājiem pērn bijušas neskaidrības, saistībā ar PVN piemērošanu remontdarbiem, un tieši LDDK viesusi skaidrību, savukārt namu apsaimniekotāji informējuši par iespējamajiem riskiem, skaidro Rimma.

Zināt, kas notiek mūsu pilsētā
Andis Dejus runā par vēl vienu Direktoru padomes darbības aspektu, kas viņam personīgi liekas svarīgs: "Dzīves ritējums kļuvis tik nenormāli ātrs, ka pastāvīgi esam laika trūkumā, un pat tik mazā pilsētā kā Liepāja nezinām, kas notiek "kaimiņu sētā" jeb uzņēmumā. Un tā ir kauna lieta, ka mēs nezinām, kas notiek mūsu pilsētā. Tāpēc mēs ejam "ekskursijās" – padomes biedri izrāda savas saimniecības. Apskatījām "UPB", jauno vieglatlētikas halli, kamēr sportisti tur vēl nebija iekšā, pagājušajā mēnesī direktori bija pie mums, "Liepājas ūdenī", runājām daudz par ūdens tēmām, jo tās skar visus, un es esmu tikai priecīgs par to..."