Piektdien, 12.septembrī, Liepājā ieradās Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, lai pašvaldībā pārrunātu jaunā cietuma būvniecības aspektus.

Kā žurnālistiem skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, Liepājā plānotais cietums paredzēts 1200 ieslodzītajiem (Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure portālam sacīja, ka pašlaik Liepājas cietumā uzturas 176 personas), un tajā būs darbavietas ap 450 cilvēkiem.

Cietumam rezervēta teritorija Alsungas ielā 29, viss komplekss būs 30 ha liels, bet 23 ha no visas teritorijas aizņems būves.

Līdz gada beigām ministrija plāno izsludināt iepirkumu cietuma projektēšanai, pati projektēšana varētu ilgt visu 2015.gadu, un pēc tam sāksies būvniecība. Cietumu plānots uzbūvēt līdz 2018.gadam. Cietuma kopīgās izmaksas (koncepcija, projekts, būvniecība) tiek lēstas 73 miljonus eiro apmērā, tajā skaitā būvniecība – 60 miljoni eiro. Cipari esot balstīti uz aprēķiniem par viena kvadrātmetra izmaksām.

Tā kā cietuma būve ietver zināmu valsts noslēpumu apjomu, piemēram, tajā izmantotās drošības sistēmas, tad nav iespējams izmantot gatavu standarta projektu, portālam sacīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tomēr esot paredzēts maksimāli pārņemt igauņu pieredzi, jo tur jau uzbūvēti trīs moderni cietumi.

Ministrs arī skaidroja, ka pašreizējo 12 ieslodzījuma vietu skaitu nākotnē plānots samazināt līdz 4–5, kas aptvertu visu Latvijas teritoriju.

Pēc Spures teiktā, šobrīd Latvijas cietumos uzturas 4900 ieslodzīto, un šim skaitlim pēdējos gados ir tendence samazināties.

Ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas noraidīja iebildumus pret cietuma būvniecību konkrētajā zemesgabalā Liepājā – tas neatradīšoties apdzīvotā vietā, bet tomēr būs pilsētas robežās, šobrīd teritorijā augot tikai krūmi un latvāņi, bet zemesgabala vienā malā esošie koki netikšot aizskarti; drošība būšot visaugstākajā līmenī, ieskaitot 50 m platu drošības joslu ap kompleksu, kas neļaus tam pietuvoties trešajām personām ar iespējami prettiesiskiem nodomiem; neesot jābaidās, ka visi cietumnieki pēc atbrīvošanas gribēs palikt Liepājā – to nevēloties ne viņi paši, ne arī valsts, kas palīdzot atgriezties vietā, kur persona bijusi pierakstīta pirms apcietināšanas; kūrorta un cietuma atrašanās vienā pilsētā ir iespējama, to pierādot Igaunijas piemērs.

Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un kliedētu aizspriedumus, ministrija arī plāno iepazīstināt žurnālistus ar vienu no šādiem cietumiem, kas atrodas Tartu. Tāpat ministrs sola sadarbībā ar pašvaldību pētīt, kas uztrauc liepājniekus saistībā ar cietuma būvi, kā arī dot iespēju uzdot viņus interesējošus jautājumus, kā arī „runāt, skaidrot, mazināt aizspriedumus”.